RĪGAS OSTVALDA VIDUSSKOLA

Dammes iela 20, Rīga, LV-1067, tālruņi: 67423748, 67422819, fakss 67427107, e-pasts rovs@riga.lv

 

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

 

 

Rīgā

 

18.09.2024.

Nr. VSO-24-156-nts

 

Rīgas Ostvalda vidusskolas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu, Ministru kabineta 27.11.2018. noteikumu Nr. 747 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem″ 15. punktu un 11. pielikuma 19. punktu, Ministru kabineta 3.09.2019. noteikumu Nr. 416 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem″ 11. pielikuma 16. punktu, izglītības iestādes nolikuma 27. punktu.

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

 

1. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk – vērtēšanas kārtība) izglītības iestādē (turpmāk – skolā) nosaka, kā tiek īstenota summatīvā, diagnosticējošā un formatīvā vērtēšana un skolas dokumentos atspoguļoti skolēnu mācīšanās rezultāti.

 

2. Vērtēšanas kārtība nosaka vienotus skolēnu mācīšanās vērtēšanas pamatprincipus skolā un veicina par tiem skolēnu un pedagogu izpratni.

 

3. Ar vērtēšanas kārtību klašu audzinātāji iepazīstina skolēnus katra mācību gada sākumā. Skolēns skolas sagatavotā veidlapā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar vērtēšanas kārtību.

 

4. Skola nepilngadīgā skolēna likumiskos pārstāvjus (turpmāk – vecākus) ar vērtēšanas kārtību iepazīstina katra mācību gada sākumā, elektroniski nosūtot to skolvadības sistēmā (turpmāk – E-klasē). Vērtēšanas kārtība pieejama arī skolas mājas lapā.

 

 

II. Mācību snieguma vērtēšanas plānošana

 

5. Skola plāno un īsteno valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktos mācību snieguma vērtēšanas veidus:

 

5.1. formatīvā vērtēšana, kas ir ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem;

5.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu skolēnam papildu atbalstu, plānotu un uzlabotu mācīšanu;

5.3. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma nobeigumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu.

 

6. Pedagogi, sadarbojoties mācību priekšmetu vai mācību jomas grupās, mācību gada sākumā izstrādā summatīvās vērtēšanas plānu, kas ietver summatīvās vērtēšanas darbu tematus, to skaitu, ņemot vērā mācību priekšmeta (kursa) satura specifiku.

 

6.1. Summātīvais vērtēšanas darbs – vērtēšanas darbs tematā, gadā vai kursā beigās, var būt organizēts rakstiski, mutiski, praktiski. Atkarībā no priekšmeta specifikas, temata nobeiguma darba forma var būt dažāda: rakstisks pārbaudes darbs, pētnieciskais laboratorijas darbs, eseja, domraksts, projekta darbs, radošais darbs u.c..

6.2. Summatīvās vērtēšanas darbs var būt kombinēts (komplekss), dodot iespēju skolēnam dažādos veidos demonstrēt savu sniegumu attiecībā pret sasniedzamajiem rezultātiem (SR):

6.2.1. SR ietver ne tikai zināšanas, izpratni un prasmes, bet arī caurviju prasmes (piemēram, digitālās, sadarbības, pašvadītas mācīšanās prasmes – patstāvīgi plānot darbu, pārvarēt grūtības, meklēt risinājumus, lūgt palīdzību).

6.2.2. SR netiek ietverti vērtējumi par uzvedību, uzcītību un mājasdarbu izpildi.

6.3. Lielāka apjoma tematiskie pētnieciskie, radošie darbi, kuri, tai skaitā veikti mājās vairāku mācību stundu laikā, tiek vērtēti 10 ballu skalā un dokumentēti E-klasē. Par tiem pedagogs informē skolēnus semestra pirmajā nedēļā E-klasē.

 

7. Līdz mācību gada 2. nedēļai skolēniem un vecākiem E-klasē tiek nosūtīts visu mācību priekšmetu (kursu) summatīvās vērtēšanas plāns, kas ietver summatīvās vērtēšanas darbu skaitu, tematu.

 

8. Mācību gada sākumā mācību priekšmeta (kursa) pedagogs iepazīstina skolēnus ar attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) summatīvās vērtēšanas plānu un mācību priekšmeta (kursa) vērtējumu iegūšanas nosacījumiem.

 

8.1. Skolēni, kuri apgūst vispārējas vidējas izglītības programmu, vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) var iegūt, ja iegūti vērtējumi visos plānotajos summatīvās vērtēšanas darbos.

8.2. Skolēni, kuri apgūst pamatizglītības programmu, vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) var iegūt, ja iegūto vērtējumu skaits pedagoga noteiktos mācību satura temata nobeiguma vērtēšanas darbos ir ne mazāks nekā 75 % no vērtējumu skaita.

8.3. Ja skolēns, kurš apgūst pamatizglītības programmu, ir ieguvis mācību priekšmetā apzīmējumu “nv” gadā, skolas pedagoģiskās padomes sēdē tiek lemts par papildu mācību pasākumiem skolēnam un pēcpārbaudījumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

8.4. Vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) iegūst, aprēķinot temata nobeiguma pārbaudes darbu vidējo vērtējumu. Ja vidējais vērtējums aiz komata ir vismaz 0,6, tad vērtējumu noapaļo ar uzviju.

 

9. Summatīvo vērtējumu skaitu mācību priekšmetā (kursā) nosaka pedagogs atbilstoši tematu un

tematisko daļu skaitam saskaņā ar mācību programmu.

9.1. Mācību gada laikā skolotājam ir tiesības pārskatīt izstrādāto mācību priekšmeta (kursa)
vērtēšanas plānu un mainīt summatīvi vērtējamo temata daļu skaitu iepriekš noteikto tematu
ietvaros, par to informējot skolēnus, uzsākot konkrētā temata apguvi.

9.2. Ir iespējams, ka atkarībā no mācību priekšmeta, summatīvo vērtējumu skaits mācību priekšmetā (kursā) ir ne mazāks kā 3 – 5 vērtējumi semestrī.

9.3. Valodu jomas mācību priekšmetos pamatskolā summatīvajos pārbaudes darbos iekļauj visas valodas prasmes (klausīšanās, lasīšana, rakstīšana, runāšana un valodas lietojums), tāpēc temati var tikt apvienoti un summatīvo vērtējumu skaits semestrī ir ne mazāks kā 3 un ne lielāks kā 5.

9.4. Valodu jomas mācību priekšmetos Pamatizglītības programmā summatīvie pārbaudes darbi var tikt sadalīti atsevišķos uzdevumos ar vienu sasniedzamo rezultātu (SR), kurus skolēni veic mācību procesā un vēlāk tie tiek iekļauti temata nobeiguma darbā.

9.5. Mācību priekšmetos, kuros mācību satura apguve notiek augstākajā līmenī, summatīvo vērtējumu skaits var būt lielāks ne kā tematu skaits. Temata nobeiguma vērtēšanas darbs, kuru izpildēi paredzētas divas mācību stundas, atkarībā no mācību situācijas var būt sadalīts dīvas daļas, katrai daļai atbilst noteikti SR, un katras daļas izpildei paredzēta viena mācību stunda. Pētnieciskās darbības prasmes var būt pārbaudītas, izmantojot gan rakstiskus temata nobeiguma darbus, gan pētnieciskos laboratorijas darbus vai projektus.

9.6. Pedagogs var veidot summatīvās vērtēšanas darbu par kādu temata daļu vai apjomīgāku mācību darbu.

 

10. Skolēnam dienā tiek plānoti ne vairāk kā divi temata nobeiguma vērtēšanas darbi, ja tie tiek

organizēti klātienē un to veikšanai paredzēta mācību stunda. Darbu norises laiku pedagogs fiksē E-klases pārbaudes darbu plānotājā līdz semestra 2. nedēļai un precizē (ja nepieciešams) ne vēlāk kā nedēļu pirms darba norises, atzīmējot to plānotājā un informējot skolēnus.

 

11. Pedagogs skolēna pēdējam kombinētajam nobeiguma vērtēšanas darbam piešķir 70 % svara attiecībā pret mācību gadā iegūto vērtējumu. Gadījumos, kad skolēns kombinētajā nobeiguma vērtēšanas darbā ir ieguvis zemāku vērtējumu, tiek atstāts iepriekš saņemtais mācību gada vērtējums.

 

12. Pirms katra temata nobeiguma vērtēšanas darba mācību priekšmeta (kursa) pedagogs informē skolēnu par plānoto sasniedzamo rezultātu un vērtēšanas kritērijiem.

 

12. Temata nobeiguma vērtēšanas darbā ir sabalansētas iespējas demonstrēt zināšanas; prasmes gan tipveida, gan nepazīstamā situācijā, dažādos kontekstos un skolēna izziņas darbības līmeņos, kur lielāks punktu skaits tiek piešķirts būtiskajiem SR.

 

12. Pedagogi sadarbojas mācību priekšmetu vai mācību jomas grupās, lai nodrošinātu vienotu pieeju temata nobeiguma vērtēšanas darbu ( arī kombinētu vērtēšanas darbu) izveidei.

 

12. Mācību priekšmeta (kursa) pedagogs pielāgo mācību snieguma vērtēšanu skolēnu dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījumam un ilgumam, videi, skolēna snieguma demonstrēšanas veidam, piekļuvei vērtēšanas darbam.

 

 

III. Mācību snieguma vērtējumu atspoguļošana un vērtēšanas organizēšana

 

12. Vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus un vienādus kritērijus.

 

12. Pedagoga noteiktie temata nobeiguma vērtēšanas darbi ir obligāti, izņemot vērtēšanas kārtības 30. punktā noteikto gadījumu. Ja skolēns nepiedalās temata nobeiguma darbā, pedagogs E-klasē fiksē gan skolēna mācību priekšmeta (kursa) stundas kavējumu („n”), gan obligāti veicamā temata nobeiguma darba neizpildi („nv”).

 

17.1 Ja 1.-3. klases skolēns nepiedalās temata nobeiguma darbā, pedagogs E-klasē fiksē skolēna mācību priekšmeta (kursa) stundas kavējumu („n”).

 

12. Formatīvie vērtējumi par būtiskiem skolēniem SR katra temata ietvaros tiek fiksēti E-klasē. Tos pedagogi izmanto, plānojot mācīšanu, savukārt skolēni, plānojot savu mācīšanos. Formatīvie vērtējumi neietekmē vērtējumu mācību gada beigās.

 

12. Skolēnu saņemtos formatīvos vērtējumus atspoguļo – procentos; ievadot vērtējumus E-klasē, izmanto pārbaudes darba metodiku, 1.-3. klasēs arī pakārtoto SR.

 

12. Minimālais formatīvo vērtējumu skaits (procentos) semestrī:

 

Stundu skaits nedēļā	Minimālais formatīvo vērtējumu skaits
1	2
2-3	3
4 un vairāk stundas	4

 

12. Vērtējumu skolēnu mājas darbos ieraksta E-klasē speciāli ierīkotā mājas darbu lapā.

Skolēnu ikdienas mājas darbi tiek vērtēti formatīvi un dokumentēti procentos.

 

12. Diagnosticējošajā vērtēšanā izmanto procentus.

 

12. Summatīvajā vērtēšanā 1.–3. klasēs vērtējumu izsaka apguves līmeņos: sācis apgūt (E-klasē apzīmē ar burtu “S”), turpina apgūt (E-klasē apzīmē ar burtu “T”), apguvis (E-klasē apzīmē ar burtu “A”), apguvis padziļināti (E-klasē apzīmē ar burtu “P”), izmantojot vienotas vērtēšanas kritēriju grupas (skat. 1. pielikumu).

 

12. Summatīvajā vērtēšanā 4.–12. klasēs vērtējumu izsaka ballēs (10 – "izcili", 9 – "teicami", 8 – "ļoti labi", 7 – "labi", 6 – "gandrīz labi", 5 – "viduvēji", 4 – "gandrīz viduvēji", 3 – "vāji", 2 – "ļoti vāji", 1 – "ļoti, ļoti vāji"), izmantojot vienotas vērtēšanas kritēriju grupas (skat. 2. pielikumu).

 

24.1. Mācību procesa laikā pedagogs iepazīstina skolēnus ar SR vērtēšanas kritērijiem, kas tiks izmantoti vērtēšanas darbā, izskaidro, ka, lai skolēns iegūtu vērtējumu ballēs, vērtēšanas darba uzdevuma izpilde vispirms tiek novērtēta punktos, atbilstoši kritērijiem. Skolotājs izmanto 1. tabulu pārejai no procentiem uz ballēm un apguves līmeņiem.

 

 

1. tabula

Pāreja no procentiem uz ballēm un apguves līmeņiem

Apguves līmenis	Sācis apgūt				Turpina apgūt		Apguvis		Apguvis padziļināti
Balles	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
Apguves procenti (%)	0-10	11-20	21-30	31-40	41-54	55-66	67-74	75-86	87-94	95-100

 

 

12. Pedagogs jebkurā temata nobeiguma vērtēšanas darbā nodrošina skolēnam iespēju demonstrēt sniegumu visos apguves līmeņos 1.–3. klasēs un atbilstoši jebkuram vērtējumam 10 ballu skalā
    4. –12. klasēs.

 

12. Apzīmējumu „nv” (nav vērtējuma) mācību snieguma vērtēšanā pedagogs lieto, ja skolēns:

26.1. nav piedalījies mācību stundā, kurā tika kārtots pedagoga noteiktais obligātais temata nobeiguma darbs, kurš skolēnam bija jāizpilda (apzīmējums – “n/nv”);

26.2. noteiktajā laikā nav iesniedzis temata nobeiguma darbu;

26.3. temata nobeiguma darbu nav veicis patstāvīgi, piemēram, ir iesniedzis cita autora darbu vai tā daļu (plaģiātu);

26.4. temata nobeiguma darbā ir izmantojis cilvēka cieņu aizskarošu saturu vai izteikumus;

26.5. nav iesniedzis mājas darbu, kuru vērtē procentos (formatīvā vērtēšana);

26.6. atsakās atbildēt vai darbu nav nodevis, lai gan ir piedalījies mācību stundā;

26.7. vairāku skolēnu pārbaudes darbi veikti vienveidīgi vai ir konstatētas nepamatotas

atšķirības starp zīmējumu un aprēķinu vai tekstu.

 

12. Ja skolēns attaisnojošu iemeslu dēļ summatīvajā pārbaudes darbā nav ieguvis vērtējumu, pedagogs nosaka darba veikšanas termiņu divu nedēļu laikā kopš temata nobeiguma darba norises vai skolēna atgriešanās skolā.

 

12. Ja skolēns attaisnojošu iemeslu dēļ ir kavējis vairākus temata nobeiguma pārbaudes darbus priekšmetā (kursā), pedagogs, saskaņojot ar skolas direktora vietnieku, var veidot kombinētu pārbaudes darbu par vairākiem tematiem, pielāgojot šī darba svaru mācību priekšmetā (kursā).

 

12. Ja līdz mācību gada noslēgumam nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmeta (kursa) temata nobeiguma pārbaudes darbiem, skolēns, kurš apgūst vidējas izglītības programmu, nesaņem vērtējumu gadā vai galīgo vērtējumu mācību priekšmeta kursā (nv).

 

12. Pedagogs var izmantot mācību procesā vai ārpus tā iegūtos mācīšanās pierādījumus un atbrīvot skolēnu no temata nobeiguma darba vai darba daļas izpildes sakarā ar skolēna piedalīšanos ārpusskolas pasākumos, kas saistīti ar konkrēto mācību priekšmetu (kursu) un atspoguļo pierādījumus par mācību priekšmetā (kursā) paredzēto sasniedzamo rezultātu apguvi.

 

12. 1.semestra beigās tiek izlikts starpvērtējums. Lai saņemtu 1.semestra starpvērtējumu mācību priekšmetā, ir jāiegūst vērtējumi visos summatīvās vērtēšanas plānā paredzētajos temata nobeiguma darbos. Ja skolēns ir ieguvis mācību priekšmetā apzīmējumu “nv” vismaz par vienu temata nobeiguma darbu, tad 1.semestrī skolēns iegūst informatīvo vērtējumu “nv”.

 

12. Ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms mācību gada beigām tiek izlikts prognozējamais gada vērtējums.

 

12. Atkarībā no mācību priekšmetā definētiem mērķiem un uzdevumiem, pedagogi papildus mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi, fiksējot vērtējumus E-klasē. Šie vērtējumi neietekmē mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmetā (kursā).

 

12. Ja skolēns ar ārsta zīmi ir atbrīvots no noteiktas fiziskas slodzes uz ilgstošu laiku vai mācību gadu, tad skolotājs izliek “atb” mācību stundā, kurā ir iekļauta norādītā fiziskā slodze, bet skolēns piedalās “Sports un veselība” mācību stundās un mācību priekšmetā iegūst vērtējumu par sasniedzamajiem rezultātiem, kuri neietver ārsta zīmē norādīto fizisko slodzi.

 

 

IV. Mācību snieguma vērtējumu paziņošana

 

12. Ierakstus par mācību stundu un mājas darbu E-klases žurnālā pedagogi veic par katru dienu līdz plkst. 18:00, skolēnu saņemtos formatīvos vērtējumus fiksē ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, bet summatīvos vērtējumus – ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc temata nobeiguma darba iesniegšanas.

 

12. Mācību priekšmeta (kursa) temata nobeiguma pārbaudes darbi tiek analizēti un saglabāti pie pedagoga līdz mācību gada beigām. Pēc pilngadīga skolēna vai vecāka lūguma pedagogs nodrošina viņam iespēju iepazīties ar attiecīgā skolēna veikto temata nobeiguma pārbaudes darbu.

 

 

V. Mācību snieguma vērtējumu pārskatīšana

 

12. Skolēnam temata nobeiguma vērtēšanas darbu nav paredzēts veikt atkārtoti.

 

12. Ja radušās nesaskaņas par skolēna vērtējumu mācību priekšmetā temata noslēgumā, kuras nav

atrisināmas sadarbībā ar priekšmeta skolotāju, pēc vecāku vai pilngadīga skolēna rakstiska pieprasījuma, kas iesniegts E-klasē direktora vietniekam izglītības jomā ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc vērtējuma saņemšanas, izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar direktora vietnieku izglītības jomā, mācību jomas koordinatoru un priekšmeta/kursa skolotāju, pieņem lēmumu par vērtējuma apstiprināšanu vai pārskatīšanu. Šīs lēmums ir galīgs.

 

12. Ja mācību gada noslēgumā vērtējums mācību priekšmetā (kursā) izšķiras vienas balles robežās, pedagogs var piedāvāt skolēnam iespēju demonstrēt sniegumu, veicot kombinētu pārbaudes darbu. Par pārbaudes darba laiku informē skolēnu ne vēlāk kā piecas dienas pirms darba norises.

 

12. Ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā pēc prognozējamā gada vērtējuma izlikšanas skolēns rakstiski izsaka vēlēšanos uzlabot vērtējumu (3. pielikums). Izglītības iestādes vadītājs izdod rīkojumu par skolēnu iespēju uzlabot gada vērtējumu mācību priekšmetā (kursā), pildot kombinētu pārbaudes darbu. Pedagogs izstrādā un piedāvā kombinētu pārbaudes darbu, kas ietver būtiskāko mācību gada sasniedzamo rezultātu pārbaudi mācību priekšmetā (kursā). Šajā darbā iegūtā vērtējuma svars ir 70 % pret iepriekš iegūto vērtējumu gadā.

 

12. Ja mācību gada noslēgumā skolēns vērtējumu vēlas uzlabot vispārējās vidējās izglītības kursā, kurš turpinās arī nākamajā gadā, pedagogs piedāvā kombinētu darbu, kurā skolēnam ir iespēja uzlabot vērtējumu vienā vai vairākos temata nobeiguma pārbaudes darbos. Šajā darbā iegūtā vērtējuma svars ir 70 % pret iepriekš iegūto vērtējumu konkrētajā temata nobeiguma pārbaudes darbā.

 

12. Neattaisnotu kavējumu, nepietiekamu vērtējumu un zemas mācību motivācijas gadījumos tiek organizētas skolēna pārrunas ar mācību priekšmeta skolotāju, klases audzinātāju un skolas vadību, atbalsta personāla pārstāvi, pieaicinot skolēna vecākus. Ja vecāki nepiedalās individuālajās pārrunas, tad skolēna vecākus par sarunas norisi un plānotajiem pasākumiem klases audzinātājs vai priekšmeta skolotājs informē rakstiski.

 

12. Nestandarta situācijas, kas attiecas uz skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanu, skolēns vai

skolotājs vēršas pēc padoma pie direktora vietnieka mācību darba vai izglītības iestādes vadītāja.

 

 

VI. Noslēguma jautājumi

 

12. Atzīt par spēku zaudējušu Rīgas Ostvalda vidusskolas 28.08.2019. iekšējus noteikumus VSO-19-32-nts ‘Rīgas Ostvalda vidusskolas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība’.

 

13. Vērtēšanas kārtība stājas spēkā 2024. gada 16. septembrī.

 

Grozījumus vērtēšanas kārtībā izdara, pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos vai skolas pedagoģiskās padomes lēmumu.

 

 

1. pielikums

Snieguma līmeņu apraksts 1. –3. klašu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai

 

	Kritērijs	Sācis apgūt (S)	Turpina apgūt (T)	Apguvis (A)	Apguvis padziļināti (P)
1.	Demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte	Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve.	Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs.	Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs.	Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs.
2.	Atbalsta nepieciešamība	Skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei.	Skolēnam dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei.	Skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi.	Skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi, spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli.
3.	Spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā	Skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā.	Skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā – arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus.	Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā.	Skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā situācijā un starpdisciplinārā situācijā.

 

 

 

 

 

 

 

2. pielikums

Snieguma līmeņu apraksts 4.–12. klašu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai

 

1.	Snieguma līmenis	Sācis apgūt		Turpina apgūt	Apguvis	Apguvis padziļināti
2.	Balles	1–2	3–4	5–6	7–8	9–10
3.	Apguves procenti	0–20 %	21–40 %	41–66 %	67–86 %	87–100 %
4.	Kritēriji
4.1	Demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte	Skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vienu atbilstošu ideju vai prasmi situācijā, kurā ir šaurs disciplinārs / mācību jomas konteksts.		Skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vairākas savstarpēji nesaistītas idejas vai prasmes šaurā disciplinārā / mācību jomas kontekstā.	Skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas idejas vai prasmes, veido savstarpējas sakarības disciplinārā / mācību jomas kontekstā.	Skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām disciplīnām / mācību jomām, veido savstarpējas sakarības un vispārina.
4.2	Atbalsta nepieciešamība	Skolēns, demonstrējot sniegumu, lieto doto vai jau zināmu paņēmienu ar pieejamo atbalstu.		Skolēns, demonstrējot sniegumu, patstāvīgi lieto zināmu paņēmienu.	Skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošu paņēmienu vai pierakstu.	Skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošu paņēmienu un, ja nepieciešams, pielāgo to.
4.3	Spēja lietot apgūto tipveida un nepazīstamā situācijā	Skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā.		Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan mazāk zināmā situācijā.	Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā.	Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā, gan starpdisciplinārā situācijā.

 

 

3. pielikums

 

 

_____________________________________

(mācību priekšmeta/kursa nosaukums ģenitīvā)

 

 

skolotājam/ai____________________________

(vārds, uzvārds datīvā)

 

 

__________________________klases skolēna

(vārds, uzvārds ģenitīvā)

 

 

iesniegums.

 

Lūdzu atļaut man uzlabot gada vērtējumu priekšmetā/kursā, jo

 

___________________________________________________________________

(argumentēts pamatojums)

 

 

 

___________________________________________________________________

 

___________________________________________________________________

 

 

 

 

 

 

___________________

(datums)

 

 

 

___________________

(paraksts)