Audzināšanas darba programma

RĪGAS OSTVALDA VIDUSSKOLA

 

Dammes iela 20, Rīga, LV-1067, tālruņi:67423748, 67422819, fakss 67427107, e-pasts rovs@riga.lv





 

Audzināšanas

darba programma













 

2022. / 2023.  – 2024. / 2025. m. g.

  1. Ievads un programmas aktualitāte

Rīgas Ostvalda vidusskolas “Audzināšanas darba programma”, turpmāk tekstā “Programma” balstās uz valsts izglītības nostādnēm, Rīgas Ostvalda vidusskolas prioritātēm ar mērķi veicināt skolēna kā daudzpusīgas, radošas un brīvas personības veidošanos, iekļaujot kultūrvēsturisko un estētisko vērtību pilnveidi. 

 

Audzināšanas darba programma ir skolas reglamentējošs dokuments, kas nosaka
audzināšanas darba mērķus un uzdevumus. Programmai ir ieteikuma raksturs. 


Programmā ir ievēroti normatīvie akti, kas reglamentē audzināšanas darbības īstenošanu:
Izglītības likums;
Bērnu tiesību aizsardzības likums;
Valsts izglītības satura centra prioritārie virzieni audzināšanas darbam;
 

  1. Programmas mērķi:
  • Organizēt un īstenot mērķtiecīgu, jēgpilnu audzināšanas darbu Rīgas Ostvalda vidusskolā, atbilstoši skolēnu vecumposmam, interesēm un vajadzībām, ievērojot skolas noteiktās attīstības prioritātes, vērtības un tikumus. 
  • Veicināt profesionālo kvalifikāciju audzināšanas jomā Rīgas Ostvalda vidusskolas pedagogiem.
  • Attīstīt skolēnu kompetences tikumiskajā, vērtīborientētā audzināšanā.
  • Organizēt plānveida pieeju skolēnu piederības izjūtas veicināšanai Rīgas Ostvalda vidusskolā.
  • Turpināt pilnveidot sadarbības un pilsoniskās līdzdalības kompetences, īstenojot audzināšanas darbību visos sadarbības līmeņos: Skolēns- vecāki- pedagogi- sabiedrība.
     
  1. Programmas uzdevumi:
  • Pilnveidot audzināšanas darbu izglītības procesā, veicinot pedagogu kompetenci
    audzināšanas darbā un skolēnu visaptverošu izpratni par vērtībām un pašaudzināšanas nozīmi personības izaugsmē.
  • Izkopt skolēnos tikumus: atbildību, centību, drosmi, godīgumu, gudrību, laipnību, līdzcietību, mērenību, savaldību, solidaritāti, taisnīgumu, toleranci.
  • Nodrošināt pedagogiem metodisko atbalstu aktuālajās audzināšanas darba tendencēs.
  • Izstrādāt un pilnveidot sadarbību audzināšanas jautājumos: skolēns- pedagogs- ģimene- skola.
  • Pilnveidotas pilsoniskās līdzdalības un sadarbības kompetences, īstenojot organizētos atbalsta pasākumus.
  • Pilnveidot piederības izjūtu skolēniem, iesaistot aktīvā skolas dzīves organizēšanā, pārstāvot skolu konkursos, sacensībās, olimpiādēs, projektos. 

 

  1. Darba metodes un formas

 

 

Īss raksturojums

Norises plānojums

Darbs ar masu medijiem 

Skolotājs piedāvā skolēniem kādu no mediju sniegtajām informācijām uzdevumu veikšanai. Svarīgi skolēniem ir iemācīties saprast mediju valodu, pasniegto realitātes atspoguļojumu, saprast atspoguļoto notikumu cēloņus, atpazīt piedāvātās informācijas mērķus. Skolēni mācās izteikt savu viedokli par informāciju TV, radio, avīzēs, žurnālos utt. Nozīmīgi iekļaut arī filmu skatīšanos, lai mācītos tās vērtēt. 

Sagatavošanās. Skolotājs ir rūpīgi saplānojis uzdevumus pirms atbilstošām aktivitātēm. Sagatavo skolēnus, piemēram, filmas tematikai, pastāsta par jautājumiem, kurus uzdos pēc filmas skatīšanās, kam jāpievērš uzmanība, skatoties filmu. Analīze. Skolēni atbilstoši izvirzītājiem uzdevumam veic kritisku skatīšanos/ klausīšanos vai skatīšanos. Iegūst informāciju – analīzē, veido jautājumus vai atbild uz jautājumiem. Saruna. Tiek apspriesti skolēnu veiktie uzdevumi, viņu secinājumi par uztverto un saprasto.  

Diskusija 

Diskusijā tiek izpētīta un apspriesta kāda problēma/ jautājums, lai tās dalībniekiem veidotos sava attieksme pret piedāvāto tematu.. Skolēni cenšas izprast un pieņemt citu viedokli, mācās skaidri un precīzi formulēt savu viedokli. Diskusija ir sadarbība grupā un sekmē skolēnu komunikācijas prasmes, taču tik pat nozīmīga tā ir paškompetences attīstīšanai, piemēram, ir jāapgūst prasme pārvarēt bailes, nedrošību sevī, runājot auditorijai. Galvenie skolēna uzdevumi diskusijā: skaidri izteikt savas domas; ieklausīties citos, izprast citu viedokli, uzņemties atbildību. 

Sagatavošanās. Tiek izlemts, kam, kad, kur, ar ko, par ko ir jādiskutē, kāds būs diskusijas veids, kādi būs diskusijas noteikumi. Tēžu izstrādāšana. Tiek izvirzītas, izstrādātas diskusijas tēzes. Argumentēšana. Notiek diskusija-vispirms pamatojošus un atspēkojušus argumentus izsaka proponenti, pēc tam – oponenti. Vēlāk var iekļaut citus argumentus. Novērtēšana. Diskusiju var noslēgt pat ar balsošanu (balsot var pat klausītāji). Izmantojami visi diskusiju veidi: punktētā diskusija; piramidālā diskusija; debates, sniegabumba; plenārdiskusija, 2 cepuru diskusija (vienai un tai pašai personai ir par un pret loma, ko parāda cepuru maiņa.) 

Drāmas metode 

Tā tiek uzskatīta par instrumentu, kas palīdz attīstīties ikvienam cilvēkam, veikt vingrinājumus dzīves mākslā, atklājot sevi

un savus uzskatus.

Drāmas metode ietver trīs būtiskas pakāpes: 1) paplašināt zināšanas par sevi (ietvertas zināšanas par savu ķermeni, savām spējām, savu “es”); 2) paplašināt zināšanas par citiem, par konfliktu risināšanu (mēģina saprast citus – klasesbiedrus, ģimeni, skolotājus utt., iemācīties viņos klausīties un sazināties); 3) paplašināt zināšanas par sabiedrību (kā sabiedrība darbojas, ko tā prasa no indivīda). 

Piemēram, uzdevums “Krēsls” (sekmē koncentrēšanās spējas): izvēlas kādu krēslu/priekšmetu, manipulē ar to – izspēlējot dažādas objekta pozīcijas un iekļaujot tajā citus dalībniekus. Sagatavošanās/iejušanās. Krēsls tiek nolikts klases vidū un uzsākta diskusija par krēsla pielietošanas iespējām. (Tiek aicināti apzināties savu emocionālo noskaņojumu un koncentrēties.) Spēle. Katrs skolēns pēc kārtas paņem krēslu un parāda, kā vēl varētu izmantot krēslu (apgāž krēslu ar kājām gaisā un iedomājas, ka tā ir dzimšanas dienas torte un nopūš 4 svecītes. 

Klases pārrunas 

Pārrunās skolēni tiek iesaistīti kā sociāli vienlīdzīgi, atbildīgi klases dalībnieki. Skolotājs ir grupas vadītājs. Grupas pārrunas palīdz skolēniem saprast sevi un citam citu, kā arī vērtēt savu motivāciju un uzskatus, palīdz izpētīt un saprast problēmas, kā tās risināt savā klasē un skolā. Klases pārrunas stimulē bērnus klausīties citos, palīdzēt citiem. (Dalīta atbildība.) Pārrunās tiek noteikti grupas likumi un sekas. 

Ievada saruna. Rosina skolēnu interesi par tematu un sagatavo viņus pārrunām. Izzināšana. Skolēns izsaka savas domas un izjūtas par tēmu, atbildot uz jautājumiem (sākumā tie ir vispārīgāki, pēc tam kļūst arvien konkrētāki). Skolotājs palīdz bērniem iegūt izpratni par doto tēmu. Darbība. Konkrētu ideju meklēšana, kā risināt jautājumus, kas sagādā skolēniem problēmas. Tiek uzsvērtas specifiskas uzvedības pārmaiņas. Noslēgums. Kopsavilkums un iespēja skolēniem pateikt, ko viņi ir apzinājušies. 

Klases sanāksmes Riņķa laiks 

Klases ikdienas notikumi prasa to kopīgu apspriešanu. Tas ir laiks/iespēja, kad spriest par attiecībām, vienādajām tiesībām, draudzību, taisnīgumu u.c. Tā arī ir iespēja regulāri nodrošināt iespēju apspriest to, kas skolēnus satrauc, apsvērt un pārrunāt problēmas, izstrādāt risinājumus, darbības plānus. (Sanāksmes norise ir tikpat svarīga kā saturs!)

Sanāksmes sākums – iesildīšanās spēles, vingrinājumi. Skolēni sēž aplī (tiek nodrošināts savstarpējs redzes kontakts). Sākumā nepieciešams atgādināt par pamatlikumiem: nevienam nav tiesību otru pazemot; neviens nedrīkst cita vārdu lietot negatīvā nozīmē; visiem ir jāklausās ikviens runātājs; ikvienam tiek dota iespēja runāt.. Atklāta saruna. Sanāksmes struktūra vienmēr ir līdzīga, mainās tikai tās saturs. 

Mape 

Skolēns pats veido šo mapi, izvēloties, kādu informāciju vēlas tajā iekļaut. Skolotājs plāno individuālas sarunas ar skolēnu, lai pēc noteikta perioda varētu kopīgi izvērtēt gan sasniegtos rezultātus, gan problēmas, kas radušās. Tas veicina pašizpēti, pašanalīzi, pašregulāciju. 

Sagatavošanās. Tiek pārrunāts par skolēnu vajadzībām sevi izzināt un izvēlēties mērķus sevis pilnveidošanai. Tiek izstrādāta programma, kā var īstenot savus nodomus. Mapes veidošana. Tiek precizēts, kādu informāciju par skolēnu ietvers mapē, kā analizēs sevi un savus sasniegumus. Analīze un novērtēšana. Individuālajās sarunās ar skolēniem sekmē viņu izpratni: kā, kad, kur, kāpēc es tā domāju un rīkojos. Rezultātā top atkal jauna programma vai papildinājumi iepriekš veidotajai programmai. 

Projekta metode 

Skolēni tiek iesaistīti: 1) izpētes projektos, kuru mērķis – iegūt un sistematizēt informāciju vai noskaidrot, izzināt kādu problēmu; 2) darbības projektos, kuru mērķis – veikt reālas, praktiskas, konkrētas izmaiņas klases, skolas, vietējās sabiedrības mērogā. Projekta metode nodrošina bērna pamatvajadzības, kas ir svarīgas viņu personības attīstībai: būt pieņemtam, būt piederīgam savai klasei; būt līdzatbildīgam; iemācīties jaunu pieredzi, izteikt sevi, piedalīties un apliecināt sevi. 

Svarīgākais–lai skolēni varētu brīvi izteikt savas domas. Iniciatīvu sistematizācija. Skolēnu radušās idejas tiek kopīgi analizētas(iepriekš vienojas par formu, kādā to darīs). Šis posms beidzas ar projekta skici – jomu, kurā skolēni turpmāk darbosies. Tā nav jāapraksta detalizēti, iezīmē tikai galvenos elementus. Darbības jomu kopīga attīstīšana. Izveidojas projekta plāns – tiek nolemts, ko, kurš, kā dara un arī kāpēc kāds kaut ko dara. Realizācija. Aktivitātes darbības jomā, projekta realizācija. Realizācijas laikā tiek iekļauts “plānots laiks”, kad tiek pārrunāts sasniegtais, problēmas, meklēti jauni risinājumi. Projekta noslēgums. Skolēni grupā apspriež projekta rezultātu (tāpat kā projekta iniciatīvu). Tiek izvērtēta grupas sadarbība: kā tika ievērota vienošanās, kuras darbības vēlmes īstenojās/ neīstenojās utt. 

Sarunas mazās grupās 

Skolēni sarunās apmainās ar viedokļiem, vērtējumiem un pieredzi. Ikviens grupā izsaka savu viedokli un gūst informāciju no citiem. Sarunām skolotājs izvirza noteiktus uzdevumus un noteikumus. Par sarunas tēmu var kļūt arī paši spēles noteikumi. Sarunas attīsta komunikatīvās prasmes. 

Sagatavošanās. Tiek izveidotas grupas un vienojas par sarunas tēmu un noteikumiem. Saruna. Novērtēšana/refleksija.Analizē gan sarunas norisi, gan sarunas rezultātus. 

Simulācijas spēles 

Skolēni iejūtas lomās un darbojas iedomātā vidē. Tipiskākie uzdevumi ir atrast, pamatot un prezentēt savu lēmumu un risinājumu specifiskās situācijās. Sarežģītas ir tās situācijas, kurās skolēniem nepieciešams izmantot apjomīgas fona zināšanas, lai varētu iejusties lomā. Pedagogs palīdz skolēniem izpētīt problēmsituācijas aspektus un salīdzināt alternatīvos viedokļus. Simulācijas spēles var palīdzēt skolēniem apzināties personas vērtības un uzvedību, apgūt personu savstarpējo attiecību problēmu risināšanas stratēģijas. Tās sekmē empātijas attīstību – spēju just līdzi citu emocijām, pārdzīvojumam, iejusties otra cilvēka situācijā un to saprast. 

Sagatavošanās. Nepieciešams precīzi analizēt vides iezīmes, lai šo situāciju varētu atveidot pēc iespējas tuvāk realitātei. Skolēni tiek ievadīti situācijā/problēmā. Parasti tiek piedāvātas kompleksas situācijas, un skolēni iepazīstināti ar spēles nosacījumiem. Spēles sagatavošana. Skolēni analizē un sadala lomas. Vienojas par spēles variantu, iejūtas problēmsituācijā un lomā. Spēle. Skolēni vai nu pa vienam vai grupās veic spēles darbības. Novērtēšana. Spēles problēmsituācijas tiek attiecinātas uz pašreizējo dzīves pieredzi un tās problēmām, tiek analizēti rīcības vispārējie principi. Nepieciešams izvērtēt veiksmes un neveiksmes, kā arī spēles norises kvalitāti. Iespējams izmantot visdažādākos veidus: lomu spēles, plānošanas spēles, lietišķās spēles; personu simulācija; likumu spēles, datorsimulācijas. 

Situāciju analīze 

Skolēni individuāli vai grupās strādā ar materiāliem par kādu situāciju/gadījumu. Skolēnu uzdevums ir atrast, pamatot un pēc tam prezentēt lēmumus un risinājumus katram konkrētajam gadījumam, salīdzināt tos ar reālām situācijām dzīvē. Dažādu situāciju analīze ļauj risināt reālus (vai reālajai dzīvei tuvus) notikumus klasē, ģimenē, skolā, sabiedrībā. 

Sagatavošanās. Ir izveidots situācijas apraksts. Tiek sagatavoti materiāli (laikraksti, žurnāli, literārie darbi, video un audio materiāli) un skolēni tiek ierosināti konkrētai tēmai/uzdevumam. Analizēšana. Skolēni interpretē situāciju un cenšas iegūt vēl papildus informāciju par situāciju. (Kādi faktori sekmēja notikumu attīstību? Kāds bija notikuma iemesls? Vai rīcība varēja būt citāda? Kāda?). Izstrādāšana. Var izveidot grupas, lai salīdzinātu problēmu interpretācijas, pārbaudītu risinājumu iespējas un izdarītu secinājumus. Izvērtēšana. Tiek prezentēti rezultāti (lēmumi, rīcības plāns, ieteikumu pakete utt.) un diskutēts par atsevišķiem risinājumiem. Beigās tiek izlemts par vienu risinājumu. Pielietošana. Tiek salīdzināts atrastais risinājums ar dzīvē pieņemtajiem lēmumiem. Iespējamie varianti: novērtēšanas gadījums; izlemšanas gadījums; informācijas gadījums; problēmas atrašanas gadījums; problēmas risināšanas gadījums; izpētes gadījums; pastkastītes gadījums. 

Spēles 

Spēles pilda vairākas funkcijas: veicina skolēnu izziņas spēju attīstību; stimulē radošo procesu; palīdz attīstīt sadarbības prasmes, veidojot iecietīgu attieksmi pret citiem tās dalībniekiem; veicina spriedzes mazināšanos grupā, ļauj gūt pozitīvas emocijas un gandarījumu par veiksmīgu darbību. 

Sagatavošanās. Tiek izvirzīts mērķis, motivēti skolēni, iepazīstināti ar noteikumiem un lomu pieņemšana. Spēles norise. Nepieciešams nodrošināt visu spēlētāju aktīva līdzdarbība un līdztiesība, spēles noteikumu ievērošana. Jārūpējas par pozitīvu emocionālo fonu. Spēles noslēgums. Darbības un rezultātu izvērtēšana. Analīzi nepieciešams veikt pašiem spēles dalībniekiem. 

Vizualizācija 

Skolēni izveido dažādus simboliskus uzskates līdzekļus: domu kartes, shēmas, zīmējumus utt. 

Sagatavošanās. Lai skolēni iedziļinātos tēmā, skolotājs sagatavo kādu “iesildīšanās uzdevumu”, piemēram, tematam par vidi klasē, tie var būt nepabeigtie teikumi, kurus pabeidz katrs skolēns individuāli: mūsu klasē ir veiksmīga...; mūsu klasē es gribētu mainīt...utt. Vizualizēšana. Grupa veido kolāžu par sociālo vidi klasē, vērtējot savstarpējās attiecības. Izdomā kolāžas nosaukumu. Novērtēšana. Skolotāja kopsavilkums par vērojumiem kolāžas veidošanas laikā. Kolāžas tiek piestiprinātas klasē pie sienas un skolēni pārrunā, kāda ir darba pamatdoma. 

 

  1. Atbalsts klašu audzinātājiem un priekšmetu skolotājiem
  • Organizēt pedagogu profesionālo pilnveidi, izmantojot skolas iekšējos resursus.
  • Izstrādāt metodiskā atbalsta materiālu krātuvi klašu audzinātāju vajadzībām.
  • Veicināt pozitīvu sadarbību: skolēns- vecāki- skola, piedāvājot daudzpusīgas sadarbības iespējas.
  • Izstrādāta un pieejama klašu audzinātāju dokumentācija efektīvai darba organizācijai. 

 

  1. Klases stundu plānojums pa tematiskajām grupām

Nr.

Tēmas

Klase

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

1

Sevis izzināšana un pilnveidošana:

Pašizpēte, mērķtiecība, zinātkāre, savstarpējās attiecības, konfliktu risināšana, ētikas vērtības. 

5

7

7

7

7

7

7

7

7

6

6

6

2

Piederība valstij:

Ģimene un dzimta, piederība valstij, pilsētai, valstiskā un nacionālā identitāte, multikulturāla vide. 

5

6

6

6

6

6

5

5

5

6

6

6

3

Pilsoniskā līdzdalība:

Tiesības un pienākumi, skolas iekšējās kārtības noteikumi, demokrātija, ilgtspējīga attīstība, pilsoniskās līdzdalības iespējas un prasmes, brīvprātīgais darbs.

4

3

3

4

4

4

5

5

5

5

5

5

4

Karjeras izvēle:

Profesiju daudzveidība, darba vides iepazīšana, intereses un talanti, hobiji, profesiju prestižs, mācīšanās motivācija, izglītība kā vērtība, izglītības iespējas, lietišķā etiķete, lietišķā valoda, darba tirgus, karjeras lēmumu pieņemšana. 

5

5

5

6

7

7

7

8

9

8

8

8

5

Veselība un vide:

Veselīgs dzīves veids, uzturs, fiziskās aktivitātes, veselīgi un kaitīgi ieradumi, personīgā higiēna, ārējā vide, pubertāte, seksuālā identitāte, attiecību veidošana, ģimenes mikroklimats, atkarības, ekoloģija, personīgā veselība un atbildība. 

6

6

6

4

4

4

6

6

6

7

7

7

6

Drošība:

Satiksmes drošība, darbība ekstremālās situācijās.

10

8

8

8

7

7

5

4

3

3

3

3

Kopā

34

35

35

35

35

35

35

35

35

35

35

35

Klases stundu plānojumam izmantots 2016. gadā Valsts izglītības satura centra izstrādātais metodiskais līdzeklis „Klases stundu programmas paraugs”.

Nepieciešamo stundu skaitu tematu apguvei klases audzinātājs izvēlas, ņemot vērā klases vajadzības. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta pilsoniskās izglītības jautājumiem visplašākā nozīmē, t.sk., ietverot valstiskās audzināšanas un tikumisko vērtību apguves aspektus. 

Pilsoniskās izglītības mērķis ir radīt iespējas indivīdam iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi un veidot kompetences, kas nepieciešamas viņa sekmīgai un pilnvērtīgai dzīvei sabiedrībā. Lai skolēns veidotos par pilsoniski aktīvu un atbildīgu sabiedrības locekli, ir nepieciešams radīt vēlmi pašpilnveidoties, iesaistīties sociālajos procesos un sniegt iespējas aktīvai un konstruktīvai rīcībspējai.

   Pilsonisko izglītību īsteno pedagoģiskajā procesā, kas ir orientēts uz skolēna:

pilsoniskām zināšanām par demokrātijas pamatvērtībām, politisko līdzdalību, cilvēktiesībām, pienākumiem, savas valsts vēsturi un kultūras tradīcijām mijiedarbībā ar pasaules vēstures kontekstu, izmantojot kritisko un analītisko domāšanu;

pilsoniskām prasmēm lēmumu pieņemšanā, komandas darbā, komunicējot ar līdzcilvēkiem, pilsoniskās līdzdalības prasmēm, prasmi saskatīt sevi kā kopienas locekli vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskajā līmenī;

pilsoniskām vērtībām, kas balstītas uz cieņu, tolerantu pieeju, starpkultūru dialogu, citu viedokļu uzklausīšanu un pieņemšanu, savas pozīcijas veidošanu. Pilsoniskās vērtības ir indivīda personiskajā dzīvē nepieciešamo vērtību apliecinājums: izglītība, cieņa, personiskās identitātes noteiktība, pārliecība par saviem spēkiem, iespējas realizēt savus mērķus, ģimenes 6 vērtības un visas sabiedrības kopīgās vērtības, kas saistās ar likumu ievērošanu, godīgumu, kopīgā labuma radīšanu, savstarpējo izpalīdzību un konfliktu mazināšanu kopīgu mērķu labad (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.). 

 

  1. Vērtības un tikumi audzināšanas darbībā

Audzināšanas darba mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme). 

7.1. Audzināšanas uzdevumi attieksmes veidošanai ir veicināt izglītojamo: 

  • spēju brīvi un patstāvīgi domāt, attīstot kritisko domāšanu, morālo spriestspēju un sekmējot atbildīgu rīcību; 
  • sevis apzināšanos, pašizziņu, gribas audzināšanu, pašpilnveidi un pozitīvu pašvērtējumu, pašaudzināšanu mūža garumā; 
  • brīvību kā iespēju īstenot savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības, tajā skaitā brīvību;
  • pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām un sekmēt to ievērošanu;
  • cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, veselību veicinošu un drošu paradumu izkopšanu;
  • orientāciju uz ģimeni, laulību, paaudžu vienotības apzināšanos vērtību saglabāšanā, tautas ataudzē un valsts attīstībā; 
  • piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, izpratni par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu, tradīcijām un to saglabāšanu, līdzdalību kultūras mantojuma un tradīciju pārnesē un latviskās kultūrtelpas attīstībā mūsdienās; 
  • mērķtiecīgu attieksmi pret darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu un labklājības avotu;
  • nacionālās identitātes un valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijas valstij, Satversmei un patriotismu; 
  • sadarbību izglītošanās procesā un ārpus tā, pilsonisko līdzdalību demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanā; 
  • atbildību par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju.

7.2.Vērtības veido nozīmīgu lietpratības daļu. Tās ir pamats ieradumiem, kas, mērķtiecīgi attīstīti, nostiprinās par tikumiem, t. i. par apgūtām un sev ieņemtām vērtībām. Skolas uzdevums ir bērniem un jauniešiem veidot visaptverošu izpratni par tādām vērtībām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, veidojot vērtējošu attieksmi un atbildību par sevi un savu rīcību. Redzējums par skolēnu ietver nozīmīgus ieradumus, kuru sistemātiskas nostiprināšanas rezultātā veidojas šādi būtiskākie tikumi:

  • atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
  • centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
  • drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
  • godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
  • gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē; 
  • laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
  • līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
  • mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību; 
  • savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus; 
  • solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem; 
  • taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
  • tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

 

  1. Plānotie rezultāti:
  • Organizēti pasākumi skolēnu nacionālās identitātes un valstiskuma apziņas, lojalitātes Latvijas valstij, Satversmei, Eiropas un pasaules kultūrtelpai un vērtībām patriotisma audzināšanā, t.sk. skolas, pagasta, novada, valsts svētku svinēšana un atceres dienu atzīmēšana, skolas tradīciju kopšana veidošana (koncerti, izstādes, konkursi, diskusijas, skolēnu radošo un izpētes darbu apkopojumi, klases stundas, sporta sacensības, godināšanas, atceres un piemiņas pasākumi, tikšanās, talkas, ekskursijas, u.c.).
  • Pilnveidota skolēnu sociāli emocionālā audzināšana - savstarpējo attiecību kultūra, konfliktu risināšana, vardarbības mazināšana, iecietības  veicināšana, savu pienākumu un tiesību ievērošana, pamatvērtību popularizēšana (klases stundas, diskusijas, pieredzes apmaiņa, lomu spēles, tikšanās ar speciālistiem, labdarības akcijas).
  • Aktīva Skolēnu pašpārvaldes darbība, plānojot un īstenojot daudzpusīgus pasākumus, atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām, veicinot līderības prasmes un sadarbību, līdzdalību. 
  • Karjeras attīstības atbalsts integrēts mācību procesā un audzināšanas darbībā, atbilstoši skolēnu vecumposmam, balstoties uz skolēnu interesēm, izmantojot pieejamos resursus un daudzpusīgas darba organizācijas formas: Ēnu dienas, klases stundas, atvēro durvju dienas, ekskursijas, tikšanās ar vecākiem, skolas absolventiem, dažādu profesiju pārstāvjiem, uzņēmumu darbiniekiem.
  • Pilnveidota skolēnu izpratne un informētība par drošības pasākumiem un aktualitāti, attīstot cieņu vienam pret otru, īstenojot: tematiskas klases stundas, ārpusstundu pasākumi par drošību, lekcijas, tikšanās ar drošības nozaru pārstāvjiem.