RĪGAS OSTVALDA VIDUSSKOLA
Dammes iela 20, Rīga, LV-1067, tālruņi:67423748, 67422819, fakss 67427107, e-pasts rovs@riga.lv
Audzināšanas
darba programma
2022. / 2023. – 2024. / 2025. m. g.
- Ievads un programmas aktualitāte
Rīgas Ostvalda vidusskolas “Audzināšanas darba programma”, turpmāk tekstā “Programma” balstās uz valsts izglītības nostādnēm, Rīgas Ostvalda vidusskolas prioritātēm ar mērķi veicināt skolēna kā daudzpusīgas, radošas un brīvas personības veidošanos, iekļaujot kultūrvēsturisko un estētisko vērtību pilnveidi.
Audzināšanas darba programma ir skolas reglamentējošs dokuments, kas nosaka
audzināšanas darba mērķus un uzdevumus. Programmai ir ieteikuma raksturs.
Programmā ir ievēroti normatīvie akti, kas reglamentē audzināšanas darbības īstenošanu:
∙ Izglītības likums;
∙ Bērnu tiesību aizsardzības likums;
∙ Valsts izglītības satura centra prioritārie virzieni audzināšanas darbam;
- Programmas mērķi:
- Organizēt un īstenot mērķtiecīgu, jēgpilnu audzināšanas darbu Rīgas Ostvalda vidusskolā, atbilstoši skolēnu vecumposmam, interesēm un vajadzībām, ievērojot skolas noteiktās attīstības prioritātes, vērtības un tikumus.
- Veicināt profesionālo kvalifikāciju audzināšanas jomā Rīgas Ostvalda vidusskolas pedagogiem.
- Attīstīt skolēnu kompetences tikumiskajā, vērtīborientētā audzināšanā.
- Organizēt plānveida pieeju skolēnu piederības izjūtas veicināšanai Rīgas Ostvalda vidusskolā.
- Turpināt pilnveidot sadarbības un pilsoniskās līdzdalības kompetences, īstenojot audzināšanas darbību visos sadarbības līmeņos: Skolēns- vecāki- pedagogi- sabiedrība.
- Programmas uzdevumi:
- Pilnveidot audzināšanas darbu izglītības procesā, veicinot pedagogu kompetenci
audzināšanas darbā un skolēnu visaptverošu izpratni par vērtībām un pašaudzināšanas nozīmi personības izaugsmē. - Izkopt skolēnos tikumus: atbildību, centību, drosmi, godīgumu, gudrību, laipnību, līdzcietību, mērenību, savaldību, solidaritāti, taisnīgumu, toleranci.
- Nodrošināt pedagogiem metodisko atbalstu aktuālajās audzināšanas darba tendencēs.
- Izstrādāt un pilnveidot sadarbību audzināšanas jautājumos: skolēns- pedagogs- ģimene- skola.
- Pilnveidotas pilsoniskās līdzdalības un sadarbības kompetences, īstenojot organizētos atbalsta pasākumus.
- Pilnveidot piederības izjūtu skolēniem, iesaistot aktīvā skolas dzīves organizēšanā, pārstāvot skolu konkursos, sacensībās, olimpiādēs, projektos.
- Darba metodes un formas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- Atbalsts klašu audzinātājiem un priekšmetu skolotājiem
- Organizēt pedagogu profesionālo pilnveidi, izmantojot skolas iekšējos resursus.
- Izstrādāt metodiskā atbalsta materiālu krātuvi klašu audzinātāju vajadzībām.
- Veicināt pozitīvu sadarbību: skolēns- vecāki- skola, piedāvājot daudzpusīgas sadarbības iespējas.
- Izstrādāta un pieejama klašu audzinātāju dokumentācija efektīvai darba organizācijai.
- Klases stundu plānojums pa tematiskajām grupām
|
|
|
|
|||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Klases stundu plānojumam izmantots 2016. gadā Valsts izglītības satura centra izstrādātais metodiskais līdzeklis „Klases stundu programmas paraugs”.
Nepieciešamo stundu skaitu tematu apguvei klases audzinātājs izvēlas, ņemot vērā klases vajadzības. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta pilsoniskās izglītības jautājumiem visplašākā nozīmē, t.sk., ietverot valstiskās audzināšanas un tikumisko vērtību apguves aspektus.
Pilsoniskās izglītības mērķis ir radīt iespējas indivīdam iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi un veidot kompetences, kas nepieciešamas viņa sekmīgai un pilnvērtīgai dzīvei sabiedrībā. Lai skolēns veidotos par pilsoniski aktīvu un atbildīgu sabiedrības locekli, ir nepieciešams radīt vēlmi pašpilnveidoties, iesaistīties sociālajos procesos un sniegt iespējas aktīvai un konstruktīvai rīcībspējai.
Pilsonisko izglītību īsteno pedagoģiskajā procesā, kas ir orientēts uz skolēna:
∙ pilsoniskām zināšanām par demokrātijas pamatvērtībām, politisko līdzdalību, cilvēktiesībām, pienākumiem, savas valsts vēsturi un kultūras tradīcijām mijiedarbībā ar pasaules vēstures kontekstu, izmantojot kritisko un analītisko domāšanu;
∙ pilsoniskām prasmēm lēmumu pieņemšanā, komandas darbā, komunicējot ar līdzcilvēkiem, pilsoniskās līdzdalības prasmēm, prasmi saskatīt sevi kā kopienas locekli vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskajā līmenī;
∙ pilsoniskām vērtībām, kas balstītas uz cieņu, tolerantu pieeju, starpkultūru dialogu, citu viedokļu uzklausīšanu un pieņemšanu, savas pozīcijas veidošanu. Pilsoniskās vērtības ir indivīda personiskajā dzīvē nepieciešamo vērtību apliecinājums: izglītība, cieņa, personiskās identitātes noteiktība, pārliecība par saviem spēkiem, iespējas realizēt savus mērķus, ģimenes 6 vērtības un visas sabiedrības kopīgās vērtības, kas saistās ar likumu ievērošanu, godīgumu, kopīgā labuma radīšanu, savstarpējo izpalīdzību un konfliktu mazināšanu kopīgu mērķu labad (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.).
- Vērtības un tikumi audzināšanas darbībā
Audzināšanas darba mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme).
7.1. Audzināšanas uzdevumi attieksmes veidošanai ir veicināt izglītojamo:
- spēju brīvi un patstāvīgi domāt, attīstot kritisko domāšanu, morālo spriestspēju un sekmējot atbildīgu rīcību;
- sevis apzināšanos, pašizziņu, gribas audzināšanu, pašpilnveidi un pozitīvu pašvērtējumu, pašaudzināšanu mūža garumā;
- brīvību kā iespēju īstenot savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības, tajā skaitā brīvību;
- pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām un sekmēt to ievērošanu;
- cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, veselību veicinošu un drošu paradumu izkopšanu;
- orientāciju uz ģimeni, laulību, paaudžu vienotības apzināšanos vērtību saglabāšanā, tautas ataudzē un valsts attīstībā;
- piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, izpratni par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu, tradīcijām un to saglabāšanu, līdzdalību kultūras mantojuma un tradīciju pārnesē un latviskās kultūrtelpas attīstībā mūsdienās;
- mērķtiecīgu attieksmi pret darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu un labklājības avotu;
- nacionālās identitātes un valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijas valstij, Satversmei un patriotismu;
- sadarbību izglītošanās procesā un ārpus tā, pilsonisko līdzdalību demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanā;
- atbildību par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju.
7.2.Vērtības veido nozīmīgu lietpratības daļu. Tās ir pamats ieradumiem, kas, mērķtiecīgi attīstīti, nostiprinās par tikumiem, t. i. par apgūtām un sev ieņemtām vērtībām. Skolas uzdevums ir bērniem un jauniešiem veidot visaptverošu izpratni par tādām vērtībām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, veidojot vērtējošu attieksmi un atbildību par sevi un savu rīcību. Redzējums par skolēnu ietver nozīmīgus ieradumus, kuru sistemātiskas nostiprināšanas rezultātā veidojas šādi būtiskākie tikumi:
- atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
- centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
- drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
- godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
- gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;
- laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
- līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
- mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;
- savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus;
- solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;
- taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
- tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).
- Plānotie rezultāti:
- Organizēti pasākumi skolēnu nacionālās identitātes un valstiskuma apziņas, lojalitātes Latvijas valstij, Satversmei, Eiropas un pasaules kultūrtelpai un vērtībām patriotisma audzināšanā, t.sk. skolas, pagasta, novada, valsts svētku svinēšana un atceres dienu atzīmēšana, skolas tradīciju kopšana veidošana (koncerti, izstādes, konkursi, diskusijas, skolēnu radošo un izpētes darbu apkopojumi, klases stundas, sporta sacensības, godināšanas, atceres un piemiņas pasākumi, tikšanās, talkas, ekskursijas, u.c.).
- Pilnveidota skolēnu sociāli emocionālā audzināšana - savstarpējo attiecību kultūra, konfliktu risināšana, vardarbības mazināšana, iecietības veicināšana, savu pienākumu un tiesību ievērošana, pamatvērtību popularizēšana (klases stundas, diskusijas, pieredzes apmaiņa, lomu spēles, tikšanās ar speciālistiem, labdarības akcijas).
- Aktīva Skolēnu pašpārvaldes darbība, plānojot un īstenojot daudzpusīgus pasākumus, atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām, veicinot līderības prasmes un sadarbību, līdzdalību.
- Karjeras attīstības atbalsts integrēts mācību procesā un audzināšanas darbībā, atbilstoši skolēnu vecumposmam, balstoties uz skolēnu interesēm, izmantojot pieejamos resursus un daudzpusīgas darba organizācijas formas: Ēnu dienas, klases stundas, atvēro durvju dienas, ekskursijas, tikšanās ar vecākiem, skolas absolventiem, dažādu profesiju pārstāvjiem, uzņēmumu darbiniekiem.
- Pilnveidota skolēnu izpratne un informētība par drošības pasākumiem un aktualitāti, attīstot cieņu vienam pret otru, īstenojot: tematiskas klases stundas, ārpusstundu pasākumi par drošību, lekcijas, tikšanās ar drošības nozaru pārstāvjiem.