Par drošību ārpusskolas pasākumos

 

RĪGAS OSTVALDA VIDUSSKOLA

 

Dammes iela 20, Rīga, LV-1067, tālruņi:67423748, 67422819, fakss 67427107, e-pasts rovs@riga.lv


 

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

 

2023. gada 11. oktobrī

Nr.VSO-23- 7 -nts

PAR DROŠĪBU ĀRPUSSKOLAS PASĀKUMOS

 

Izdoti saskaņā ar 2023. gada 22. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 17.5, 17.7, 17.8, 17.9. punktiem , Rīgas Ostvalda vidusskolas nolikuma 48 panta 12. punktu


 

I. Vispārīgie jautājumi

  1. Rīgas Ostvalda vidusskolas noteikumi par drošību ekskursijās, pārgājienos un pastaigās nosaka kārtību un veicamās darbības, lai nodrošinātu drošību ārpusskolas pasākumos, ekskursijās, pārgājienos un pastaigās.

2. Ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms pasākuma organizēšanas vai atbalstīšanas atbildīgais pedagogs rakstiski saskaņo ar vadītāju pasākuma norisi vai dalību pasākumā un pārliecinās par pasākuma atbilstību:

2.1. normatīvajos aktos (tostarp valsts izglītības standartos, valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās un valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijās) noteiktajam regulējumam;

2.2. izglītības iestādes darbības mērķim un uzdevumiem;

2.3. izglītības iestādē īstenotajām izglītības programmām;

2.4. izglītības iestādes darba plānam;

2.5. izglītojamo attīstības vecumposma īpatnībām.

3. Ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms došanās uz pasākumu ārpus izglītības iestādes atbildīgais pedagogs iesniedz vadītājam saskaņošanai rakstisku informāciju, kurā norādīts šā pasākuma mērķis, maršruts, ilgums, dalībnieku saraksts, vecums, pārvietošanās veids, nakšņošanas vieta (ja attiecināms) un saziņas iespējas ar atbildīgo pedagogu, kā arī pārliecinās par pasākuma atbilstību šo noteikumu 2. punktā minētajām prasībām.

  1. Ekskursijā vai pārgājienā nodrošināt vismaz vienu atbildīgo pedagogu uz 15 izglītojamajiem.

5. Atbildīgais pedagogs:

5.1. nodrošina drošības noteikumu ievērošanu;

5.2. nodrošina saziņu ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ja ir aizdomas par izglītojamā saindēšanos ar tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu un tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, narkotiskajām, psihotropajām vai citām atkarību izraisošajām vielām (turpmāk – atkarību izraisošas vielas), kā arī traumu, akūtas saslimšanas vai hroniskas saslimšanas paasinājuma gadījumā, ja ir apdraudēta izglītojamā veselība vai dzīvība, un nodrošina nepilngadīgā izglītojamā likumisko pārstāvju (turpmāk – vecāki) informēšanu;

5.3. par nelaimes gadījumu iespējami īsā laikā informē vadītāju un cietušā nepilngadīgā izglītojamā vecākus;

5.4. bīstamā situācijā pārtrauc atrašanos pasākumā ārpus izglītības iestādes un informē par to vadītāju;

5.5. ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms došanās uz pasākumu ārpus izglītības iestādes sniedz nepilngadīga izglītojamā vecākiem šo noteikumu 3. punktā minēto informāciju.

  1. Vecāku vai klašu audzinātāju pienākums ir brīdināt atbildīgo pedagogu par sava bērna veselības traucējumiem vai specifiskajām īpatnībām, ja tam nepieciešama īpaša uzmanība, kā arī par iespējām sazināties ar viņiem. Pēc skolotāja pieprasījuma vecākiem ir pienākums rakstiski apliecināt savu piekrišanu bērna dalībai ekskursijā.

  2. Nepilngadīgā izglītojamā vecāki vai pilngadīgais izglītojamais rakstveidā informē atbildīgo pedagogu par veselības traucējumiem vai īpatnībām, ja viņam nepieciešama īpaša uzmanība, kā arī par saziņas iespējām ar vecākiem (izņemot pilngadīgu izglītojamo), norādot kontakttālruni.

Ja pasākumu kopīgi organizē vairākas izglītības iestādes, tās savstarpēji vienojas par vienu pedagogu, kas ir atbildīgs par pasākuma norisi.

  1. Pirms došanās ekskursijā vai pārgājienā atbildīgais pedagogs iepazīstina izglītojamos ar drošības prasībām, iespējamajiem apdraudējumiem un informē tos par indīgiem augiem (velnābols, driģene, bālā suņu sēne u.c.) un indīgiem rāpuļiem (čūska – odze), infekcijas slimību pārnēsātājiem (piem., grauzēji) un izplatītājiem (ērces, kukaiņi), kurus iespējams sastapt ekskursijas vai pārgājiena laikā. Iepazīstina ar kārtību par drošību ekskursijās, pārgājienos, pastaigās un ceļu satiksmes drošības noteikumu ievērošanu.

  2. Katrs izglītojamais par iepazīšanos ar šo noteikumu prasībām pirms katras ekskursijas vai pārgājiena apliecina ar ierakstu „iepazinos” attiecīgajā skolvadības sistēmas izdrukā, norādot datumu un parakstu.

  3. Izglītojamajiem ir pienākums informēt atbildīgo pedagogu par savām veselības problēmām.

  4. Ekskursijas vai pārgājiena laikā atbildīgais pedagogs atkarībā no apstākļiem nodrošina nepieciešamo drošības noteikumu ievērošanu.

  5. Bīstamas situācijas gadījumā atbildīgais pedagogs pārtrauc ekskursiju, pārgājienu, vai pastaigu un informē par to skolas direktoru vai personu, kas viņu aizvieto.

  6. Ekskursiju un pārgājienu laikā atbildīgais pedagogs nodrošina mobilos sakarus glābšanas dienestu izsaukšanas gadījumā, t.i., ugunsgrēka, plūdu u.tml. Telefona numurs, uz kuru jāzvana ārkārtas gadījumos glābšanas dienestam ir 112.

  7. Nelaimes gadījumā atbildīgā persona:

14.1. Nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam palīdzības sniegšanu notikuma vietā.

14.2. Nepieciešamības gadījumā izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz tālruņa numuru 113 vai 112 un organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē.

14.3. Nekavējoties informē cietušā vecākus un skolas direktoru vai personu, kas viņu aizvieto.

  1. Pamanot nezināmas izcelsmes, aizdomīgu, bīstamu vai sprādziena bīstamu priekšmetu: Kategoriski aizliegts

15.1. Veikt jebkādas darbības, kuras varētu izraisīt sprādziena efektu: aiztikt, izkustināt no vietas, celt, mest, izjaukt vai pārvietot; nest uz mājām, likt ugunī vai ūdenī.

15.2. Nekavējoties jāinformē:

15.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, zvanot uz tālruņa nr. 112; skolas direktors vai persona, kas viņu aizvieto.

  1. Ekskursiju un pārgājienu laikā izglītojamajiem jāievēro skolas Iekšējās kārtības noteikumos minētās prasības:

16.1. Ievērot pieklājības normas, nepieļaut vardarbību.

16.2. Ekskursijās un pārgājienos stingri jāievēro atbildīgā pedagoga prasības un norādījumi.

16.3. Pēc pasākuma atbildīgajai personai jāinformē skolas direktors vai persona, kas viņu aizvieto, par ekskursijas vai pārgājiena norisi.

16.4. Kategoriski aizliegts ņemt līdz un lietot alkoholu un citas apreibinošas vielas;

 

 

II. Drošības un veselības aizsardzības noteikumi

  1. Ekskursijas vai pārgājiena laikā jāievēro:

17.1. Ceļu satiksmes drošība.

17.2. Rīcību situācijās, kuras iepriekš nevar paredzēt (piemēram, ja izcēlies ugunsgrēks, telpās jūtama gāzes smaka, plūdi);

17.3. Drošība uz ūdens.

17.4. Drošība uz ledus.

17.5. Drošība sastopoties ar bīstamiem priekšmetiem un vielām.

17.6. Rīcība saņemot informāciju par spridzināšanas draudiem.

17.7. Drošība dabas stihiju gadījumos: ūdensplūdu gadījumā, zemestrīces gadījumā, vētras un negaisa gadījumā, pērkona un zibens gadījumā;

17.8. Rīcība gāzes un bīstamu ķīmisku vielu noplūdes gadījumā.

17.9. Ugunsdrošības noteikumi izglītojamiem.

17.10. Elektrodrošības noteikumi.

  1. Dodoties ekskursijā vai pārgājienā, jāuzģērbj sezonai un laika apstākļiem atbilstošs apģērbs, jāapauj izturīgi un ērti laika apstākļiem atbilstoši apavi.

  2. Neplīstošā traukā jāpaņem līdz dzeramais ūdens, lai nevajadzētu dzert ūdeni no atklātām ūdenstilpnēm, kurās parasti ir slimību izraisītāji.

  3. Ekskursijas vai pārgājiena dalībniekiem jāuzvedas tā, lai ar savu rīcību neapdraudētu savu vai citu personu veselību vai drošību.

  4. Brauciena laikā aizliegts izliekties pa logiem, iekāpt un izkāpt no transportlīdzekļa tā kustības laikā.

  5. Ekskursijas vai pārgājiena laikā izglītojamajiem bez ierunām jāpakļaujas atbildīgā pedagoga norādījumiem un prasībām. Izglītojamiem aizliegts patvaļīgi atdalīties no grupas, doties atceļā ātrāk vai palikt kādā vietā uz ilgāku laiku. Īpašos gadījumos tas ir pieļaujams, ja ir saņemta nepilngadīgu izglītojamo vecāku un atbildīgā pedagoga atļauja.

  6. Paaugstinātas bīstamības faktori ekskursijā vai pārgājienā var būt:

23.1. Pārvietošanās pa ceļiem, ietvēm.

23.2. Iespējams, nekvalitatīvs ēdiens, dzeramais ūdens.

23.3. Caurvējš.

23.4. Apmaldīšanās.

23.5. Ūdens krātuves.

23.6. Celtniecības objekti, neapdzīvotas ēkas.

23.7. Iespējamie lāsteku un sniega noslīdējumi no ēku jumtiem atkušņa periodā.

23.8. Nepazīstami, indīgi augi u.c.

  1. Ugunskuru drīkst kurināt tikai pieaugušo klātbūtnē šim nolūkam ierādītās vietās. Ja ugunskura vieta nav ierādīta, tad tā ir jāizvēlas, ievērojot dabas aizsardzības un ugunsdrošības prasības, un jāiekārto, apliekot to ar akmeņiem un apberot apkārt ar smiltīm. Nedrīkst atstāt ugunskurus bez uzraudzības.

  2. Ugunskura iekurināšanai nedrīkst izmantot viegli uzliesmojošas vielas un materiālus.

  3. Beidzot kurināt ugunskuru, tas ir jāaizlej ar ūdeni vai jāapber ar smiltīm tā, lai nebūtu redzami ceļamies dūmi no oglēm vai nesadegušām pagalēm.

  4. Atstājot apmešanās vietu, jāsakopj apkārtne. Atkritumi jāsavāc un jānovieto tiem paredzētā vietā.

  5. Ekskursijas vai pārgājiena laikā aizliegts:

28.1. Mēģināt noteikt jebkura no savāktiem augiem garšu, jo tā var saindēties, kā arī saslimt ar kuņģa un zarnu slimībām.

28.2. Novilkt apavus un staigāt basām kājām bez atbildīgā pedagoga atļaujas.

28.3. Piesārņot ar atkritumiem apkārtējo vidi.

28.4. Dzert ūdeni no atklātām ūdenstilpnēm.

28.5. Lietot alkoholiskos dzērienus vai citas apreibinošas vielas.

  1. Jebkuras traumas gadījumā izglītojamam ir pienākums nekavējoties informēt pavadošos pedagogus.

 

III. Ceļu satiksmes drošība

 

  1. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet ja to nav – pa ceļa nomali. Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļa braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc ar velosipēdu, mopēdu pa brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas citu transportlīdzekļu braukšanas virzienā.

  2. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet ja to nav – krustojumos pa ietvju vai ceļa nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm.

  3. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāvadās pēc satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāliem, bet ja tādu nav – pēc transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora signāliem. Citos gadījumos gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme.

  4. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz “drošības saliņas”, bet, ja tās nav, gājējiem atļauts apstāties vietā, kur transporta plūsmas sadalās pretējos virzienos. Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

  5. Gājējiem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi.

  6. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, gājējiem jāatturas šķērsot brauktuvi, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.

  7. Gaidīt autobusu, trolejbusu, tramvaju vai taksometru atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet ja to nav - uz ietves vai ceļa nomales.

  8. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

  9. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves vai ceļa nomales puses. Ja no ietves vai ceļa nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses – ar nosacījumu, ka tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transportlīdzekļu braukšanai.

  10. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei, kā arī nedrīkst vest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres.

  11. Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai ceļa malu atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu – personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem. Šajā gadījumā velosipēda vai mopēda vadītājam jābūt klāt velosipēda (mopēda) vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

  12. Velosipēdam un mopēdam jābūt tehniskā kārtībā. Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm, skaņas signālu un gaismas atstarotājiem: priekšpusē – baltu, aizmugurē – sarkanu, abos sānos (riteņu spieķos) – diviem oranžiem (dzelteniem). Mopēdam jābūt aprīkotam ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, skaņas signālu un trokšņu slāpētāju.

  13. Braucot ar mopēdu, jebkurā diennakts laikā priekšpusē jābūt iedegtam baltas vai dzeltenas tuvās gaismas lukturiem, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturiem.

  14. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves malai. Netraucējot gājējiem, atļauts braukt pa ceļa nomali, bet velosipēdu vadītājiem – arī pa ietvi.

  15. Velosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts:

44.1. Braukt, neturot stūri.

44.2. Braukt, turoties pie cita braukšanas transportlīdzekļa.

44.3. Pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļa satiksmes dalībniekus.

44.4. Vest ar velosipēdu pasažierus, izņemot bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam.

44.5. Vest ar mopēdu pasažierus, ja tas nav paredzēts pasažieru pārvadāšanai.

44.6. Vest uz motocikla aizmugurējā sēdekļa bērnus, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu.

 

IV. Drošība uz ūdens

45.Atrodoties uz ūdens vai tā tuvumā:

45.1. Peldēšanās ekskursijas vai pārgājiena laikā atļauta tikai ar atbildīgā pedagoga piekrišanu peldvietās, kas atbilst higiēnas un drošības prasībām, ja ir atbilstoša ūdens (ne zemāka par +18oC) un gaisa temperatūra.

45.2. Peldēties drīkst speciāli izveidotās vai iekārtotās peldvietās vai tikai tādās ūdenskrātuvēs, kur tas nav aizliegts, ievērojot sekojošus nosacījumus:

45.2.1. ūdenskrātuve nedrīkst būt piesārņota ar ķimikālijām, toksiskām un indīgām vielām;

45.2.2. peldvietas krastam jābūt lēzenam vēlams ar cietu pamatu;

45.2.3. peldvietas gultnēm jābūt tīrām. Nedrīkst būt stikli, konservu bundžas, lieli akmeņi, ūdenszāles, iedzītie pāļi un citi priekšmeti, saskaroties ar kuriem, var gūt traumu;

45.2.4. upē straumes tecēšanas ātrumam jābūt mazam, tuvumā nedrīkst būt atvari, lieli akmeņi vai citi bīstami priekšmeti;

45.2.5. par peldvietu nedrīkst izmantot vietu, kur pārvietojas vai atrodas ūdenstransporta līdzekļi.

45.3. Peldēšanās ilgumu un peldvietas robežas katrā konkrētajā gadījumā nosaka atbildīgais pedagogs.

46. Prasības, kas jāievēro, pirms sākt peldēties:

46.1. nedrīkst iet ūdenī, ja esi sakarsis vai sasvīdis, ir jānogaida 20 - 25 min. krastā, lai stabilizētos ķermeņa temperatūra;

46.2. nedrīkst strauji mesties ūdenī. Ieiet ūdenī vajag pakāpeniski, un pirms sākt peldēt, jāsaslapinās

visam ķermenim;

46.3. nedrīkst peldēties pēc ēšanas un lielas fiziskas slodzes (starplaikam jābūt 30-40 min.);

46.4. nedrīkst peldēties, ja ir lieli viļņi.

46.5. Peldoties aizliegts:

46.5.1. aizpeldēt aiz norādītās peldvietas robežām;

46.5.2. tuvoties garāmbraucošiem ūdenstransporta līdzekļiem;

46.5.3. rāpties uz bojām un brīdinājuma zīmēm;

46.5.4. lēkt ūdenī uz galvas;

46.5.5. lēkt ūdenī no ūdenstransporta līdzekļiem;

46.5.6. lietot dažādus nepiemērotus ūdenstransporta līdzekļus;

46.5.7. traucēt citiem brīvi peldēt;

46.5.8. no krasta ienirt nezināmā vietā vai grūst citus ūdenī;

46.5.9. lēkt ūdenī no krasta, tramplīniem, kraujām, ūdenstilpnei pārlīkušiem kokiem, laipām, steķiem vai citiem priekšmetiem;

46.5.10. ienirstot ilgi uzturēties zem ūdens.

Atcerieties!

46.6. Nepārvērtējiet savas spējas! Dižošanās, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai zaudētu dzīvību!

46.7. Nekad nelietojiet alkoholu! Ja esi reibumā, labāk palikt krastā, lielākā daļa cilvēku noslīkst, esot alkohola reibumā!

46.8. Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt no laipas, tramplīna vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām.

Mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadus gūst smagas galvas un muguras traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti, vai beidzas ar nāvi!

Ja esi sakarsis saulē, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var radīt krampjus.

47. Braucot ar laivām, pasažieriem tajās ir jābūt ar uzvilktām drošības vestēm.

48. Noteikumi, kas jāievēro, braucot ar laivām:

48.1. jābrauc ar drošu ātrumu, lai novērstu sadursmes;

48.2. braucot pa upēm, jāturas labajā pusē;

48.3. jāpalaiž garām pa straumi ejošā laiva;

48.4. ar motorlaivu drīkst braukt no 16 gadu vecuma.

49. Braucot ar laivu, aizliegts:

49.1. braukt miglā, tumsā bez signāliem;

49.2. apstāties zem tiltiem;

49.3. stāvēt kājās, mainīties vietām, šūpot laivu, nirt no laivas;

49.4. piesārņot ūdeni.

50. Slīkstoša cilvēka glābšana:

50.1. glābšanas līdzekļi, to lietošana:

50.1.1. glābšanas riņķis;

50.1.2. glābšanas veste;

50.1.3. kārts;

50.1.4. dēlis;

50.1.5. virve ar galā piesietu peldošu priekšmetu;

50.1.6. bumba vai kāds cits peldošs priekšmets.


 

Atcerieties!

50.2. Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju!

50.3. Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iesējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmanto orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.

50.4. Visdrošāk ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi.

50.5. Ar glābšanas riņķi vai vesti nedrīkst lekt no liela augstuma ūdenī, jo var gūt kakla vai mugurkaula traumu;

50.6. Slīkstošs cilvēks jāglābj cik vien iespējams ātri. Vispirms viņš jāuzmundrina, uzsaucot, ka tūlīt to izglābs. Tas slīcējam dod spēkus un palīdz noturēties virs ūdens. Sākumā jāmēģina sniegt palīdzību, izmantojot vienkāršākos līdzekļus: kārti, dēli, zaru, virves galā piesietu peldošu priekšmetu;

50.7. Nepieciešamības gadījumā nekavējoties jāsniedz palīdzība tieši ūdenī. Pirms mešanās ūdenī jāizvēlas īsākais attālums līdz slīcējiem, ņemot vērā straumi un krasta reljefu, jāpārliecinās vai, lecot ūdenī, nedraud briesmas. Pēc tam ātri jānovelk apavus un, ja laiks atļauj, arī apģērbu (sliktākajā gadījumā tikai izvērš uz āru kabatas). Lēkt ūdenī ar galvu uz leju nav ieteicams, labāk ir lēkt ar kājām uz leju, tās nedaudz saliecot;

50.8. Ieteicams piepeldēt pie slīcēja no mugurpuses un neļaut tam satvert glābēja kājas, rokas, kaklu vai aptvert viņu ap vidukli un pavilkt zem ūdens. Piepeldot pie slīcēja, jāsatver viņa apģērba apkakle, galva, apakšdelmi, rokas vai arī jāsaņem zem padusēm, pagriežot ar seju uz augšu.

Visbiežāk lieto tālāk aprakstītos paņēmienus:

50.9. Glābējs, atrodoties pa kreisi no slīkstošā cilvēka, paliek savu kreiso roku zem viņa kreisās rokas un ar plaukstu apņemot slīcēja zodu, peld uz krastu, darbojoties ar brīvo labo roku un ar kājām.

50.10. Dažkārt ir ieteicams novietoties slīcējam aizmugurē, aptvert viņa galvu no abām pusēm ar plaukstām, saņemot pirkstus zem zoda, un peldēt uz muguras, kustinot kājas. Ja slīcējs ar savām kustībām glābēju traucē, tad glābējs ar savu kreiso roku satver zem slīcēja kreisās paduses viņa labās rokas plaukstu un peld uz krastu, darbojoties ar brīvo labo roku un ar kājām.

50.11. Visos gadījumos, nogādājot cietušo krastā, uzmanīgi jāseko, lai viņa mutē un degunā neiekļūtu ūdens.

50.12. Ja slīcējs jau ir zem ūdens, tad viņa iegrimšanas vietu var noteikt pēc gaisa burbulīšiem, kuri paceļas augšup no dziļuma.

50.13. Lai atrastu slīcēju, jāienirst gaisa burbulīšu pacelšanās vietā, zem ūdens jāatver acis un uzmanīgi jāaplūko dibens. Ieraugot slīcēju guļam dibenā, tas jāsatver aiz apakšdelmiem vai galvas un strauji atgrūžoties no dibena, jāizpeld virspusē. Kad ir sasniegts krasts, slīcēju uzceļ uz viena vai abiem pleciem un iznes krastā.

50.14. Ja slīcēju glābj, atrodoties laivā, tad viņam brauc klāt pretēji straumes virzienam. Ja ir stipri viļņi un vējš, tad piebrauc pretēji viļņu un vēja virzienam.

50.15. Lai slīcējs varētu ilgāk noturēties virs ūdens, tam pasviež glābšanas riņķi. Šai nolūkā glābējs, kas atrodas laivā, satverot riņķi no iekšpuses un divas trīs reizes ar to atvēzējoties, met riņķi cik vien iespējams tuvu slīcējam.

50.16. Glābjamais cilvēks, uzspiežot ar rokām uz riņķi, nostāda to vertikālā stāvoklī, izbāž riņķim cauri brīvo roku un galvu un uzmauc riņķi sev virsū. Var izmantot arī citus priekšmetus, kuri palīdz noturēties virs ūdens: korķa lodes, sausus dēļus u.tml.

50.17. Iecelt slīcēju laivā vislabāk tās pakaļgalā. Ja glābēji ir divi, tad viens nosēžas uz laivas pakaļgala, pārliekot kājas pāri malai, bet otrs pievirza laivas pakaļgalu pie slīcēja. Pēc tam aizmugurē sēdošais glābējs satver slīcēju zem padusēm un, nedaudz pavelkot viņu uz augšu, iebāž savas kājas pēdu starp glābjamā kājām. Pēc tam, atliecoties atpakaļ, ar otra glābēja palīdzību ievelk slīcēju laivā.

50.18. Ja laivā ir tikai viens glābējs un viņam nav pa spēkam ievilkt slīcēju laivā, tad slīcējam, ja vien viņš ir pie samaņas, jāpieķeras pie laivas pakaļgala un, pie tā turoties, jāpeld uz krastu.

50.19. Ja slīkstošais cilvēks ir bezsamaņas stāvoklī, tad glābējam, paceļot tā galvu augstāk, ar seju uz augšu, jāpiesien slīcējs ar virves cilpas palīdzību pie laivas pakaļgala.

50.20. Ja ūdenī atrodas vairāki cilvēki, tad vispirms laivā ievelk to, kam nepieciešams nekavējoties sniegt palīdzību, bet pārējiem pasviež riņķus vai citus glābšanas līdzekļus.

50.21. Kad slīcējs ir izvilkts krastā, nekavējoties jāatbrīvo tā elpošanas ceļi un kuņģis no ūdens. Ja cilvēks nav zaudējis samaņu un nav sācis spontāni vemt, tad ir vēlams izraisīt vemšanu, kairinot mēles sakni un rīkles aizmugurējo sieniņu;

50.22. Ja slīcējs zaudējis samaņu, tas jānogulda uz vēdera ar seju lejup uz glābēja taisnā leņķī saliekta ceļa tā, lai slīcēja galva atrastos zemāk par vidukli. Pēc tam ar kabatlakatiņu, marles salveti vai tīru lupatiņu atbrīvo viņa muti un degunu no putām, netīrumiem un gļotām.

50.23. Ja cietušā mute ir cieši aizvērta, jāmēģina to atvērt, cenšoties pavilkt apakšžokli uz leju, ar pirkstiem spiežot uz cietušā zoda. Dažkārt šim nolūkam izmanto ar lakatiņu aptītu naža asmeni, karotes kātu vai jebkuru citu plakanu priekšmetu, iebīdot to starp slīcēja dzerokļiem un darbojoties ar to kā ar sviru.

50.24. Kad cietušā mute ir atvērta, no tās izvelk mēli un, uzmanot, lai mēle neaizkristu, atbrīvo elpošanas ceļus, plaušas un kuņģi no ūdens. Lai to izdarītu, tad ar delnām vairākas reizes ritmiski uzspiež cietušā krūškurvim no mugurpuses;

50.25. Kad mutes dobums ir iztīrīts un plaušas un kuņģis atbrīvots no ūdens, slīcēju nogulda līdzenā, sausā vietā ar seju uz augšu, viņam noauj kājas, novelk slapjo apģērbu, apslauka viņu un uzsedz viņam segu;

50.26. Ja cietušajam ir traumas, tad atkarībā no to veida viņam jāaptur asiņošana, jāimobilizē bojātie locekļi, jāuzliek pārsēji u.tml. Ja elpošana neatjaunojas, nekavējoties uzsāk mākslīgo elpināšanu, vislabāk lietot paņēmienu “no mutes mutē”.

50.27. Mākslīgo elpināšanu turpina, kamēr atjaunojas patstāvīga elpošana vai arī parādās nepārprotamas nāves pazīmes (acu zīlītes jau ilgāku laiku nereaģē uz gaismu, ķermenis sastingst). Vienlaikus ar mākslīgo elpināšanu cietušajam novelk apģērbu un noberž tā ķermeni ar sausu audumu – ieteicams ar vilnas audumu;

50.28. Pēc tam, kad slīcējs ir atguvis samaņu, viņam dod karstu tēju vai kafiju, līdzekļus, kas veicina sirdsdarbību, nogulda siltā gultā un pieliek klāt termoforus.

Atcerieties!

50.29. Iepriekš aprakstītie slīcēja atdzīvināšanas paņēmieni jāuzsāk cik vien iespējams ātri un jāveic enerģiski.

50.30. Kad notikuma vietā ir ieradušies mediķi vai glābšanas dienests, sniedzat pēc iespējas plašāku informāciju par notikušo (jāpastāsta vai cietušais ir bijis samaņas vai bezsamaņas stāvoklī, elpoja vai neelpoja, kas tika darīts un kāda veida palīdzība tika sniegta.

 

V. Drošība uz ledus

51. Ekskursijas vai pārgājiena laikā ieteicams atturēties no pārvietošanās pa aizsalušām ūdenskrātuvēm.

52. Nav iespējams noteikt, kad ūdenskrātuvēs izveidojusies droša ledus sega, jo to ietekmē daudzi faktori: gaisa temperatūras svārstības, ūdens straumes u.c.

53. Ļoti bīstami ir iziet uz ledus pavasarī.

54. Vietas, kur ledus ir bīstams arī ziemā:

54.1. Kur ietek notekūdeņi.

54.2. Kur ietek strauti un upes, un iztek gruntsūdeņi.

54.3. Meldrāju un ūdensaugu augšanas vietās.

54.4. Kur ledus pārklāts ar biezu sniega kārtu.

54.5. Kur tumši un gaiši plankumi sniega segā.

54.6. Nenorobežotas ledus ieguves vietas un āliņģi.

55. Pārbaudīt ledus izturību var, sitot ar nūju 2 – 3x vienā vietā sev apkārt, ja tas neplīst un ūdens neparādās, tad tas ir pietiekoši izturīgs.

55.1. Ledus izturība:

55.2. 5 – 7 cm biezs ledus iztur viena cilvēka svaru.

55.3. 12 – 15 cm biezs ledus iztur grupas svaru.

56. Izveidojot hokeja laukumu, ledus biezumam jābūt 25 cm, ūdens dziļumam šajā vietā – ne lielākam par 1 metru.

57. Ja ledus ir ielūzis un tu atrodies āliņģī:

57.1. Jācenšas saglabāt mieru, nostabilizēt elpošanu.

57.2. Skaļi sauc palīgā.

57.3. Nekādā gadījumā, cenšoties izkļūt no lūzuma, nedrīkst ķerties pie ledus šķautnēm vai gulties uz tām:

57.3.1. rokas jāizpleš sānis, jābalstās uz ledus un jāsauc pēc palīdzības;

57.3.2. tad jāpagriežas uz muguras tā, lai galva vai pleci nedaudz atbalstītos uz ledus malu.

58. Palīdzības sniegšana cilvēkam, kurš ir ielūzis ledū:

Atcerieties!

58.1. Palīdzība ledū ielūzušajam ir jāsniedz pēc iespējas ātrāk bet uzmanīgi, pārdomājot katru savu darbību.

58.2. Jāatceras, ja gaisa temperatūra ir zem nulles, jau pēc īsa laika sprīža cietušajam, kas atrodas aukstajā ūdenī, var parādīties ļoti nopietnas veselības problēmas (apziņas traucējumi, bezspēks, krampji u.c.).

58.3. Palīdzības sniedzējs nedrīkst iet vai skriet pie lūzuma vietas. Lūzuma vietai jātuvojas līšus.

58.4. No 2 – 5 m attāluma jāpamet cietušajam glābšanas līdzekļi.

58.5. Izvelkot cietušo uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas.

59. Pirmās palīdzības sniegšana cietušajam

Atcerieties!

59.1. Izkļuvušajam no ūdens palīdzība jāsniedz nekavējoties.

59.2. Pēc iespējas ātrāk jānogādā siltā vietā.

59.3. Ķermenis jānoberž ar vilnas drānu un jāieģērbj sausās drēbēs (berzēšanas kustības jāizdara virzienā no galvas uz kājām).

59.4. Iedot karstu tēju.

60. Glābšanas līdzekļi un to lietošana:

60.1. Virve ar mezgliem.

60.2. Glābšanas dēlis.

60.3. Glābšanas kāpnes.

60.4. Glābšanas laivas uz sliecēm.

 

VI. Drošība sastopoties ar bīstamiem priekšmetiem un vielām.


 

61. Pamanot aizdomīgu, bīstamu vai sprādziena bīstamu priekšmetu: Neaiztieciet to!

61.1. Aizliegts veikt jebkuras darbības, kas varētu iedarbināt iespējami sprādziena bīstamo priekšmetu!

61.2. Nekavējoties informējat tuvāk esošo pedagogu vai skolas dežurantu.

61.3. Izturieties mierīgi, nepieļaujiet panikas izcelšanos.

61.4. Atstājiet telpu.

61.5. Par notikumu informējiet telpā un blakus telpās esošās personas.

61.6. Blakus telpās esošajām personām nekavējoties ir jāatstāj telpas.

 

VII. Rīcība saņemot informāciju par spridzināšanas draudiem

62. Telefoniski saņemot informāciju par spridzināšanas draudiem:

62.1. Saglabājiet mieru!

62.2. Uzklausiet zvanītāja sniegto informāciju.

62.3. Pēc sarunas, nekavējoties informējiet tuvāk esošo pedagogu.

62.4. Rīkojieties atbilstoši pedagoga norādījumiem.

 

VIII. Drošība dabas stihiju gadījumos

63. Rīcība ūdensplūdu gadījumā:

63.1. Nekavējoties informējiet tuvāk esošo pedagogu.

Atcerieties!

63.2. Ēkas applūšanas gadījumā, ja ūdens līmenis ceļas strauji, došanās projām kājām vai peldus var būt bīstama cilvēka dzīvībai.

63.3. Ja tas ir iespējams un nerada draudus veselībai un dzīvībai:

63.3.1. telpā atslēdzat no elektrības pieslēgtās elektroierīces;

63.3.2. aizveriet logus, durvis un lūkas;

63.3.3. paņemiet nepieciešamās mantas, lietas un siltās drēbes;

63.3.4. dzeramo ūdeni iepildiet plastikāta pudelēs ar skrūvējamu vāciņu vai kādā citā traukā;

63.3.5. dodieties uz ēkas augšējo stāvu telpām, līdz ierodas glābēji.

Atcerieties!

63.4. Ūdensplūdi var radīt ūdens piesārņojumu un infekcijas.

63.5. Cenšaties izvairīties no tiešas saskarsmes ar plūdu ūdeni vai priekšmetiem, kas ir bijuši saskarsmē ar plūdu ūdeni.

63.6. Nelietojiet uzturā ēdienus, kas bijuši saskarsmē ar plūdu ūdeni;

63.7. Plūdu ūdens var saturēt dažādus sanesumus, ķimikālijas un dzīvnieku izcelsmes atkritumus.

63.8. Nepieskarieties elektrības avotiem, stāvot ūdenī.

63.9. Ārkārtas situācijas tālrunis 112.

64. Rīcība zemestrīces gadījumā:

64.1. Ja atrodaties telpā un esat saņēmuši informāciju par iespējamo zemestrīci:

64.2.Brīdiniet par briesmām tuvumā esošos pedagogus;

64.3. Nekavējoties atstājiet telpas, izmantojot tuvākās evakuācijas izejas;

64.4. Evakuācijas laikā neizmantojiet liftus.

 

Atcerieties!

64.5. Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt izkļūt no ēkas zemestrīces laikā, jo krītošās ēkas daļas kāpņu telpā vai brūkošās trepes var savainot vai nogalināt.

64.6. Tikai pašā zemestrīces sākumā tiem, kuri atrodas tuvu ārējām izejas durvīm, vajadzētu pēc iespējas ātrāk izkļūt no ēkas un patverties pēc iespējas lielākā klajumā.

64.7. Ja ir sākusies zemestrīce un jūs atrodaties telpā:

64.7.1. paliekat uz vietas;

64.7.2. ātri pārvietojieties uz drošāku vietu istabā, piemēram, zem masīva galda vai pie iekšējās sienas. Šādas pārvietošanās mērķis ir pasargāt sevi no krītošiem priekšmetiem;

Atcerieties!

64.8. Izvairieties atrasties stūros, pie logiem, lieliem spoguļiem, priekšmetiem, kas karājas, smagām mēbelēm, seifiem, grāmatu plauktiem, kamīniem un krāsnīm.

64.9. Drošākā vieta telpā ir tās iekšējās sienas, meklējiet patvērumu zem mēbelēm.

64.10. Ja jūs atrodaties vietā, kur ir daudz cilvēku, izvairieties no panikas un nesteidzieties uz izeju. Notupieties un apsedziet galvu un kaklu ar rokām.

64.11. Ja ir sākusies zemestrīce un jūs atrodaties ārpus ēkas:

64.11.1. atrodaties ārpusē, skrieniet uz atklātu teritoriju, kur krītoši objekti nevarētu jūs aizskart. Dodieties prom no ēkām, elektrības līnijām, kokiem un lielām izkārtnēm;

64.11.2. ja, atrodaties autotransportā, apstājieties tālāk no ēkām, tiltiem, viaduktiem u.c., palieciet automašīnā.

64.12. Pēc zemestrīces:

64.12.1. pārbaudiet, vai jums nav ievainojumu;

64.12.2. palīdziet apkārtējiem cilvēkiem;

64.12.3. ja nepieciešama glābēju vai mediķu palīdzība, zvaniet 112;

64.12.4. nelietojiet atklātu liesmu un neieslēdziet elektrības slēdžus un pie elektrības pieslēgtas elektroierīces;

64.12.5. jā jūtama gāzes smaka, nekavējoties pametiet ēku;

64.12.6. informējiet Gāzes dienestu pa tālruni 112 vai 114.

Atcerieties!

64.13. Zemestrīce var atkārtoties.

64.14. Haotiska, neapdomīga rīcība – viens no galvenajiem cēloņiem upuru katastrofu laikā.

64.15. Zemestrīces laikā var izveidoties liels putekļu mākonis un var noplūst sprādziena bīstamas un viegli uzliesmojošas vielas.

64.16. Kamēr nav novērsti bojājumi, neatgriežaties ēkā, nelietojiet elektroierīces un atklātu liesmu.

64.17. Netuvojieties bīstamām vietām (bojātām gāzes caurulēm, sarautām elektropārvades līnijām, degošiem objektiem, bojātām celtnēm u.c.).

64.18. Izpildiet atbildīgo personu norādījumus.

65. Rīcība vētras gadījumā:

65.1. Ja atrodieties ēkā:

65.1.1. cieši noslēdziet telpas logus un ieejas durvis;

65.1.2. atslēdziet elektroierīces.

65.2. Ja atrodieties ārpus ēkas telpām:

65.2.1. turieties pēc iespējas tālāk no elektrības pārvadu līnijām un augstiem, vientuļiem kokiem;

65.2.2. netuvoties augstiem objektiem (torņiem, stabiem un baznīcām);

65.2.3. neskrieniet ātri, kustieties uzmanīgi un lēni;

65.2.4. atrodoties pie upes vai jūras, nekavējoties dodieties krastā no ūdens un pametiet piekrasti, jo ūdens ļoti labi vada elektrību;

65.2.5. nav ieteicams turpināt pārvietoties ar motociklu vai velosipēdu;

65.2.6. radio vai televīzijā sekojiet līdzi jaunākajai informācijai par laika apstākļiem.

Atcerieties!

65.3. Vētra var izraisīt koku lūšanu, elektrolīniju vadu pārraušanu, konstrukciju apgāšanos, ūdens līmeņa celšanos, elektropadeves, sakaru un ūdens padeves traucējumus.

65.4.Bez īpašas vajadzības neejiet ārā no mājas un nepārvietojieties ar transporta līdzekļiem.

66. Rīcība pērkona un zibens negaisa laikā:

66.1. Ja atrodaties ēkā:

66.1.1. nekavējoties atslēdziet visas elektroierīces, izņemot vadus no rozetēm;

66.1.2. neizmantojiet sadzīves elektrotehniku un tālruni, nav ieteicams izmantot mobilo tālruni;

66.1.3. aizveriet cieši logus un durvis, parūpējieties, lai telpās nebūtu caurvēja;

66.1.4. neuzturieties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla priekšmetiem;

66.1.5. uzturieties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa no lādiņa var tikt novadīta uz ēku;

66.1.6. bez īpašas nepieciešamības neejiet ārpus ēkas.

66.2. Ja atrodaties ārpus ēkas telpām:

66.2.1. nerunājiet pa mobilo tālruni;

66.2.2. nebrauciet ar velosipēdu vai motociklu/motorolleri, sākoties pērkona negaisam, nokāpiet no braucamrīka un nolieciet to drošā attālumā no sevis, nogaidiet negaisa beigas ne tuvāk kā 30 metru attālumā no transporta līdzekļa;

66.2.3. nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā, jo ūdens labi vada elektrību;

66.2.4. nedrīkst slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem – ozoliem, priedēm, liepām, it sevišķi ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz;

66.2.5. nedrīkst palikt atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam;

66.2.6. ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulies zemē. Ja iespējams, izvēlies sausu, smilšainu grunti, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm;

66.2.7. nekādā gadījumā neatveriet lietussargu, tā kā tā metāliskās stieples var nospēlēt antenas lomu.

Atcerieties!

67.3. Zibens parasti sper pašos augstākajos objektos – torņos, baznīcās, augstos kokos, stabos.

67.4. Vēlams tiem netuvoties tuvāk par 30-50 metriem. Arī cilvēks var kļūt par šādu objektu, ja līdzenā vietā nav nekā cita augstāka par pašu.

67.5. Elektroenerģijas drošības tehnikā ir tāds jēdziens kā „soļa spriegums”, t.i., elektriskā sprieguma dažādība starp tiem zemes punktiem, uz kuriem liekam kājas. Zibens spēriens ne tikai aiziet zemē, bet izkliedējas pietiekoši lielā teritorijā, pat vairākos 100 m no izlādes vietas.

67.6. Tuvojoties negaisam, turieties tālāk no elektropārvadu līnijām un augstiem, vientuļiem kokiem, it īpaši ozoliem un papelēm. Tiek uzskatīts, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli, retāk papeles, egles, priedes un vēl retāk berzi, kļavas, liepas u.c..

67.7. Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrodi ēku, kur patverties! Priekšroka dodama ēkām ar zibensnovedēju.

67.8. Atrodoties klajā laukā, jāmeklē pēc iespējas zemāka vieta, kur apgulties, nav jābaidās no samirkšanas—zibens spēriena gadījumā slapjš apģērbs palielina izdzīvošanas iespējas.

67.9. Ja esat nokļuvis negaisa laikā atklātā vietā, nevajag baidīties samērcēt apģērbu. Ja zibens ir ceļā uz zemes virsmu un skars cilvēku, tad nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā, jo slapjš apģērbs labāk vada elektrību.

67.10. Sastopoties ar lodveida zibeni, saglabā mieru un nekusties. Nevajag izrādīt pret to agresivitāti, mēģināt tam tuvoties vai pieskarties ar kaut ko. Tas var izraisīt eksploziju. No lodveida zibens nedrīkst bēgt, gaisa plūsma var to aizvilkt Tev līdz.

67.11. Zibens ir dabas radīta elektrība, kas tiek izvadīta caur ķermeni, tādēļ gadījumā, ja cilvēku skāris zibens, jāpārliecinās vai nav ietekmēta sirdsdarbība. Tāpat zibens ietekmē var rasties ārēji redzami, kā arī iekšējo orgānu apdegumi.

67.12. Zibens var radīt arī nervu bojājumus, kas var izpausties, piemēram, kā muskuļu raustīšanās.

67.13. Ja cilvēkam iespēris zibens, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība! Zvaniet 113!

 

IX. Rīcība gāzes un bīstamu ķīmiskas vielas noplūdes gadījumā

 

68. Sajūtot gāzes vai bīstamu ķīmiskas vielas smaku ārpus telpas:

68.1. Ja atrodaties telpās:

68.1.1. palieciet ēkā;

68.1.2. aizveriet durvis un logus, noblīvējiet durvju spraugas;

68.1.3. izslēdziet ventilatorus un gaisa kondicionēšanas sistēmu vai ierīces;

68.1.4. par notikušo informējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz tālruni 112;

68.1.5. ja tas ir iespējams uzturieties ēkas augšējos stāvos, drošā, cieši, noslēdzamā telpā ēkas iekšpusē;

68.1.6. izvairieties no nevajadzīga skābekļa patēriņa (nededziniet sveces, gāzes plīti utt.);

68.1.7. ieslēdziet radio vai TV;

68.1.8. gadījumā, ja bīstamā viela ir ieplūdusi ēkā, izmantojiet visus līdzekļus elpceļu aizsardzībai, aizsedzot tos ar vairākās kārtās salocītu un ūdenī saslapinātu gaisa caurlaidīgu audumu, elpojiet caur to.

Atcerieties!

68.2. Bīstamās ķīmiskās vielas organismā var nokļūt caur elpošanas ceļiem, absorbējot caur ādu vai lietojot uzturā piesārņotus pārtikas produktus.

68.3. Ķīmiskās vielas parasti rada tūlītējus un pamanāmus iedarbības efektus, tomēr dažādu vielu iedarbības gadījumā simptomi parādās tikai pēc vairākām stundām.

68.4. Iespējamās bīstamo ķīmisko vielu pazīmes:

68.4.1. zemi putekļu mākoņi, kas satur krāsainas daļiņas;

68.4.2. neparasta vai asa, kodīga smaka;

68.4.3. acu, deguna un rīkles kairinājums, klepus;

68.4.4. slikta dūša, apgrūtināta elpošana;

68.4.5. krampji, orientēšanās traucējumi vai redzes pasliktināšanās;

68.4.6. redzami miruši vai mirstoši dzīvnieki.

68.5. Ja atrodaties ārpus telpām:

68.5.1. meklējat patvērumu tuvākajā ēkā;

68.5.2. ja tas nav iespējams, nekavējoties dodieties projām no piesārņotās vietas, perpendikulāri vai pret vēja virzienu un pret kalnu;

68.5.3. sargājiet elpceļus;

68.5.4. nepieskarieties slimiem vai mirušiem dzīvniekiem;

68.5.5. pasliktinoties veselības stāvoklim, griezieties tuvākajā medicīnas iestādē vai izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

68.6. Ja gāzes noplūde ir notikusi telpā:

68.6.1. neizmantojiet elektroslēdžus un elektroierīces;

68.6.2. nelietojiet atklātu uguni;

68.6.3. atveriet logus, atstājiet telpu;

68.6.4. ziņojiet glābšanas dienestam, zvanot uz tālruni 112.


 

69. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas Ostvalda vidusskolas 2019.gada 10.janvāra Iekšējas kārtības noteikumus “Par drošību ekskursijās, pārgājienos un pastaigās”.

 

 


 

 

Direktore J.Ivanova