Kā jau katrai vēsturei, arī mūsu skolas vēsturei ir sava leģenda.
Pēc Imantas rajona vecāko iedzīvotāju nostāstiem, blakus teritorijai, kur tagad atrodas skola un tās sporta komplekss, kādreiz bija Lieldammes muižas teritorija ar nelielu fon Garfu un Kalningu ģimeņu kapsētu. Šeit tecēja upīte Lāčupīte, bija neliels dīķis, lauki, augļu dārzi un mežs. 20.gs. 60.-70. gados šajā vietā atradās siltumnīcas, stallis un augļu dārzs.
Tomēr laiki mainās... Vairs nav tās upītes, pazuda dīķis, nav vairs ne saimniecības, ne siltumnīcas...
1974. gada 1. septembrī celtnieki pasniedza atslēgas no jaunās skolas pirmajai direktorei – Gaļinai Pavlovai. Skolai tika piešķirts Nr. 76.
Pirmajā skolas sastāvā bija 72 skolotāji un 600 skolēnu, kas iesāka mācību gadu 42 klasēs. Simbolisko skolas bronzas atslēgu, glabā joprojām un nodod nākamajai skolas paaudzei jubilejās un svētku dienās.
Skolas teritorijas labiekārtošana bija veikta pašu rokām. Apkārt skolai iestādīja dažādus kokus. Pirmo liepu iestādīja bioloģijas skolotāja Jeļena Novikova. Šis koks arī tagad aug pie skolas un sasniedza 20 metru augstumu. Tas bija brīnišķīgās alejas sākums, kuru iestādīja Jeļena Novikova. Sākās tradīcija: katrs skolas absolvents iestādīja koku. Tagad ap skolu ir gan bērzu birzs, gan liepu aleja, gan papeļu rinda.
Skola strādāja vienā maiņā. Skolotājus pieņēma darbā konkursa kārtā, ņemot vērā izglītību un darba pieredzi. Skola auga, kļuva populāra rajonā, un 1980. gadā skolā jau mācījās 1500 skolēnu un strādāja 83 skolotāji. 80. gadu vidū skolēnu skaits sasniedza 1700-1800 cilvēku. Skola strādāja jau divās maiņās.
Pirmā direktore pēc izglītības bija ķīmiķe. Tas arī noteica skolas specializāciju. Drīzumā pēc skolas atklāšanas sākās klašu veidošana ar ķīmijas novirzienu.