Rīgas Ostvalda vidusskolas pašnovērtējuma ziņojums

 

 

 

image-20241119152111-1

 

RĪGAS OSTVALDA VIDUSSKOLA

 

Dammes iela 20, Rīga, LV-1067, tālruņi:67423748, 67422819, fakss 67427107, e-pasts rovs@riga.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašnovērtējuma ziņojums

 

 

 

 

 

2023./2024.m.g.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  1. Izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķi un to sasniegšanas izvērtējums

 

    1. Izglītojamo skaits un īstenotās izglītības programmas 2023./2024.m.g.

Izglītības programmas nosaukums

 

Īstenošanas vietas adrese

(ja atšķiras no juridiskās adreses)

Izglītojamo skaits

uz 01.09.2023.

Pamatizglītības programma (21011111)

 

303

Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121)

 

521

Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011)

 

129

 

 

    1. Pedagogu un atbalsta personāla nodrošinājums

 

NPK

Informācija

Skaits

  1.  

Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) 2023./2024.m.g.

Latviešu valodas un literatūras skolotājs (0,7 likmes), vizuālās mākslas skolotājs (0,5 likmes), psihologs (0,5 likmes), direktores vietnieks izglītības jomā (1 likme).

  1.  

Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls izglītības iestādē

Sociālais pedagogs (1,3 likmes), logopēds (1 likme), psihologs (1 likme), karjeras konsultants (0,7 likmes), pedagoga palīgs (1 likme).

 

 

    1. Informācija par izglītības iestādes 2023./2024.m.g. noteikto izglītības kvalitātes mērķu sasniegšanu:

 

NPK

Kvalitatīvais / kvantitatīvais indikators

Noteiktais rādītājs

Sasniegtais rezultāts

1.

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā:

 

 

1.1.

Vispārējās pamatizglītības programmā/-s

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā pārsvarā ir optimālā un augstā apguves līmenī (vairāk nekā 50%). Latviešu valodā un literatūrā 3.un 6. klasēs optimālā un augstā līmenī – ne zemāk kā 75%.

Ikdienas mācību sasniegumi 1.-9.klasēs optimālā un augstā apguves līmenī 49% izglītojamo: optimālā - 45,8%, augstā - 3%. Pārsvarā tomēr ir pietiekama līmeņa mācību sasniegumi - 50,6%. Ir arī nepietiekama līmeņa sniegums atsevišķos mācību priekšmetos - 0,6% (3 izglītojamie).

Latviešu valodā un literatūrā 6.klasēs optimālā un augstā līmenī - 61% izglītojamo (optimālā - 54,9%, augstā - 6,1%); pietiekama līmeņa sniegums - 39%, vidējais vērtējums ballēs - 6 balles.

Iepriekš noteiktie rādītāji sasniegti daļēji.

1.2.

Vispārējās vidējās izglītības programmā/-s

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā pārsvarā ir optimālā un augstā apguves līmenī (vairāk nekā 50%).

10.-12.klasēs izglītojamo mācību sasniegumi pārsvarā tomēr ir pietiekamā līmenī - 52,5%; optimālā līmenī - 45,8% un augstā līmenī - 1,7% izglītojamo (O+A 47,5%).

Iepriekš noteiktie rādītāji nav sasniegti.

3.

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vispārējās pamatizglītības programmas apguves noslēgumā 9.klasē attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem.

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vispārējās pamatizglītības programmas apguves noslēgumā 9.klasē attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem ir vienādi vai augtāki nekā valstī.

Augstākie rezultāti attiecībā pret valsts rādītājiem sasniegti matemātikā - 54,9% (valstī 43,2%), angļu valodā nedaudz zemāks rezultāts nekā valstī - 60% (valstī 63,8%), latviešu valodā attiecībā pret valsti viszemākais rādītājs - 51,9% (valstī 59%).

Iepriekš noteiktie rādītāji sasniegti daļēji.

4.

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem:

 

 

4.1.

optimālā kursa līmenī

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem ir augstāki vai vienādi ar valsts rezultātiem.

Attiecībā pret valsts rādītājiem augstākais rezultāts ir angļu valodā OL - 67,8% (valstī 61,9%), arī matemātikā OL augstāks rezultāts nekā valstī - 38% (valstī 34,3%), taču latviešu valodā OL nedaudz zemāks – 53,3% (valstī 55,4%).

Iepriekš noteiktie rādītāji sasniegti daļēji.

4.2.

padziļinātā kursa līmenī

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem ir augstāki vai vienādi ar valsts rezultātiem.

Matemātikā un ķīmijā AL sasniegti visaugstākie rezultāti attiecībā pret valsti - matemātikā AL 76% (valstī 58,8%), ķīmijā - AL 58,9% (valstī 47,4%), augstāki rezultāti nekā valstī ir arī ģeogrāfijā AL – 39,4% (valstī 35%), gandrīz vienāds līmenis sociālajās zinātnēs - AL 39,7% (valstī 40,6%), zemāki rezultāti nekā valstī ir angļu valodā AL - 54,9% (valstī 66,2%) un bioloģijā AL - 48,1 (valstī 55,1%).

Iepriekš noteiktie rādītāji sasniegti daļēji.

5.

Darbs ar talantīgajiem izglītojamiem un izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, sacensībās u.tml.

Ir nodrošināta individuālā darba sistēma ar talantīgajiem izglītojamiem.

Izglītojamiem ir sasniegumi olimpiādēs, konkursos, sacensībās pilsētas un valsts līmenī (5.,9., 11.klasēs).

Rīgas valstpilsētas olimpiādēs gūtie rezultāti:

angļu valodā 4.-6.klasēs - 2.vieta, vēsturē 10.-12.klasēs - 2.vieta, ķīmijā 9.-12.klasēs - atzinība, matemātikā 5.-8.klasēs - 3.vieta, ģeogrāfijā 9.-12.klasēs - trīs 2.vietas, 3.vieta un atzinība. Dalība vēstures un ģeogrāfijas olimpiādēs valsts līmenī: ģeogrāfijā 11.-12.klasēs - 1.vieta.

6.

Izglītības iestādes audzināšanas darbā sasniedzamie rezultāti

Veidota atbalstoša vide, lai ikviens izglītojamais varētu attīstīties kā atbildīga, toleranta un godīga personība , veicināta aktīvas un brīvas personības attīstība, ņemot vērā un izglītojamā personīgās vajadzības un prasības, individuālās spējas un intereses.

Nodrošināti jēgpilni un mērķtiecīgi organizēti ārpusstundu pasākumi izglītojamo pilsoniskajā, patriotiskajā un valstiskajā audzināšanā, Eiropas piederības apziņas veicināšanā. Organizēti saturīgi, Latvijas valstij lojāli un mūsdienīgi pasākumi, kas izglītojamos stiprina patriotisma jūtas.

Nodrošināta izglītojamā personības attīstība, izaugsme un sniegts atbalsts pašvadītam izglītības procesam.

Atbilstoši Audzināšanas darba plānam organizēti un īstenoti pasākumi skolēnu nacionālās identitātes, valstiskuma apziņas, lojalitātes Latvijas valstij, Satversmei, Eiropas un pasaules kultūrtelpai un vērtībām, pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai.

Aktīva Skolēnu pašpārvaldes darbība, plānojot un īstenojot daudzpusīgus pasākumus. Īpašu uzmanību šajā mācību gadā vēršot uz “Vienota skola” pieejas īstenošanu, kā arī veselīga dzīves veida un ekoloģijas jautājumu popularizēšanu. Pilnveidojot prasmes pierādīt līderības prasmes un sociālo aktivitāti, tika organizēti un īstenoti pasākumi: tematiski flešmobi, Ziemassvētku pasākums skolēniem, “Kino vakari”, kvesti, “Talantu šovs”, sadarbībā ar Eko skolu- tematiskas nodarbības, spēles, akcijas.

Pilsoniskās līdzdalības veicināšanai organizētie pasākumi: “Latvijai 105” svinīgais pasākums 16.11.2024. ar pasākumu Aktu zālē, Skolēnu pašpārvaldes organizētu viktorīnu par Latviju 8.-9.klašu paralēlēm, “Latvijas 21. gadsimta leģendu aleja”, radošo darbu izstādes un 1.-4.klašu skolēnu foto izstāde- “Mana Latvija”, “Eiropas eksāmens” 07.05.2024., Svinīgais gala koncerts ”Mana Latvija- mana atbildība” 08.05.2024., “Eiropas diena” 09.05.2024.

Pilnveidota skolēnu sociāli emocionālā audzināšana - savstarpējo attiecību kultūra, konfliktu risināšana, vardarbības mazināšana, iecietības veicināšana, savu pienākumu un tiesību ievērošana, pamatvērtību popularizēšana: tematiskas klases stundas, lekcijas jaunāko klašu skolēniem sadarbībā ar Skolēnu pašpārvaldi; tematiskas nodarbības skolēniem sadarbībā ar sociālo pedagogu; lekcijas vecākiem (vecāku skola) un tematiskas vecāku sapulces, kā arī mediatoru apmācības, atbilstoši klašu vajadzībām un interesēm.

Karjeras attīstības atbalsts integrēts mācību procesā un audzināšanas darbībā, atbilstoši skolēnu vecumposmam, balstoties uz skolēnu interesēm, izmantojot pieejamos resursus un daudzpusīgas darba organizācijas formas: “Karjeras nedēļa”, “Izglītības izstāde Skola”, Ēnu dienas, un “Ēnu diena ROVS”, klases stundas, atvērto durvju dienas, ekskursijas, tikšanās ar vecākiem, skolas “Absolventu klubu”, dažādu profesiju pārstāvjiem, uzņēmumu darbiniekiem. Atbalsts iekļauts kā pamattēma “Radošo pedagogu laboratorijā”.

 

    1. Izglītības iestādes darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes mērķi 2024./2025.m.g.:

 

NPK

Kvalitatīvais / kvantitatīvais indikators

Noteiktais rādītājs

1.

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā:

 

1.1.

Vispārējās pamatizglītības programmā/-s

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā pārsvarā ir optimālā un augstā apguves līmenī (vairāk nekā 50%). Vidējā balle – 7,1.

1.2.

Vispārējās vidējās izglītības programmā/-s

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā pārsvarā ir optimālā un augstā apguves līmenī (vairāk nekā 50%). Vidējā balle – 7,5.

3.

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vispārējās pamatizglītības programmas apguves noslēgumā 9.klasē attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem.

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vispārējās pamatizglītības programmas apguves noslēgumā 9.klasē attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem ir vienādi vai augtāki nekā valstī.

4.

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem:

 

4.1.

optimālā kursa līmenī

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem ir augstāki vai vienādi ar valsts rezultātiem.

4.2.

padziļinātā kursa līmenī

Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā attiecībā pret vidējiem valsts rezultātiem ir augstāki vai vienādi ar valsts rezultātiem.

5.

Darbs ar talantīgajiem izglītojamiem un izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, sacensībās u.tml.

Vismaz 40% no izglītojamiem, kuri piedalās olimpiādēs, konkursos un sacensībās, iegūst godalgotas vietas.

6.

Izglītības iestādes audzināšanas darbā sasniedzamie rezultāti

Izkopt izglītojamo izpratni par saikni starp emociju vadību un vērtībām - pašvadītas mācīšanās kompetence attīstīšana - spēju pārvaldīt savas emocijas, veidot pozitīvas attiecības, izvirzīt reālus mērķus, risināt problēmas un pieņemt atbildīgus lēmumus (organizēti nodarbību cikli).

  1. Informācija par izvirzīto prioritāšu sasniegšanu

 

    1. Informācija par 2023./2024.m.g. izvirzīto prioritāšu sasniegšanu:

 

NPK

Prioritāte

 

Plānotie sasniedzamie rezultāti

Norāde par uzdevumu izpildi (sasniegts/daļēji sasniegts/nav sasniegts) un komentārs

1.

Pedagogu prasmes strādāt ar izglītojamiem ar daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām (iekļaujošas izglītības veicināšana izglītības iestādē).

 

Izglītības iestādē tiek nodrošināta iekļaujošā izglītība un vienlīdzīgas attieksmes organizācijas kultūra.

Ir pilnveidotas pedagogu profesionālās prasmes strādāt ar izglītojamiem ar daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām.

Mācību procesā pilnvērtīgi iesaistīti visi izglītojamie ar daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām.

 

Sasniegts.

Izglītības iestādē ir izstrādāta kārtība, kad kāds tiek fiziski vai emocionāli aizskarts un problēmsituāciju gadījumā tiek nodrošināts atbalsts visiem iesaistītajiem.

Izglītības iestādē tiek ievērots vienlīdzības princips un nav novēroti diskriminācijas gadījumi.

Ir apzināti izglītojamie, kuriem ir apgrūtināta mācību priekšmeta programmas apguve, un izstrādāti viņiem atbilstoši individuālie mācību plāni.

Ir apzināti 1.,4.,7.klases izglītojamie, kuriem latviešu valodas zināšanas ir nepietiekamas, lai apgūtu mācību priekšmetu saturu valsts valodā.

Tika nodrošināta sadarbība starp mācību priekšmetu skolotāju un logopēdu (1.un 4.klasēs), skolotāja palīgu un latviešu valodas skolotāju, lai atbalstītu izglītojamos ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām.

Izglītojamie iesaistās projektu darbībā, mācību olimpiādēs, intelektuālajos un radošajos konkursos.

2.

Izglītojamo fiziskās un emocionālās labklājības stiprināšana izglītības iestādē.

Veicināta izglītojamo labbūtība, stiprinot izglītības iestādes fizisko un emocionālo drošību.

Ir nodrošināta komunikācija par fiziskās un emocionālās vardarbības jautājumiem ar visām mērķgrupām.

Pedagogi un atbalsta personāls ir iesaistīts izglītojamo fiziskās un emocionālās drošības stiprināšanā izglītības iestādē un digitālajā vidē.

1.,4.,7.klašu izglītojamo psiholoģiski drošas vides veidošana, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz mācīšanos latviešu valodā.

 

Sasniegts.

Ieviesti un īstenoti vienoti, praksē balstīti fiziskās un emocionālās prevencijas pasākumi.

Ir pilnveidota krīzes situāciju risināšanas sistēma.

Ir izvērtēti ar izglītojamo fizisko un emocionālo drošību saistītie riski.

1.,4.,7.klases audzinātāji apzinājuši izglītojamos, kuriem ir psiholoģiskas grūtības mācībās valsts valodā un snieguši sadarbībā ar psihologu atbalstu to novēršanā.

Ir veikta pedagogu un izglītojamo izglītošana par vardarbību izglītības iestādē un pretvardarbības pasākumiem.

Izglītības iestādē nav vērojami fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumi.

3.

Pedagogu profesionālās kompetences stiprināšana.

Pedagogu mācīšanās grupu sistemātiska darba organizēšana (1 reizi mēnesī MS Teams un klātienē).

Mācīšanās grupas līderu un skolas vadības komandas sadarbība, lai stiprinātu mācīšanās grupas kapacitāti (1 reizi mēnesī MS Teams).


 

Pedagogu “sadarbības” stundu un pasākumu plānošana, īstenošana un analīze, lai nodrošinātu pedagogu savstarpēju atbalstu inovāciju ieviešanā mācību procesā un stiprinātu skolotāju profesionālo kapacitāti (1 reizi mēnesī 1 sadarbības stunda katras mācību jomas ietvaros).

1.,4.,7.klašu mācību priekšmetu pedagogiem 2 reizes semestrī notiek fokusgrupas diskusija par mācību procesa uzlabošanu, nodrošinot pāreju uz Vienotu skolu.

 

Sasniegts.

Mācīšanās grupu ietvaros papildināti mācību un metodiskie materiāli, kas veido materiālu krātuvi pedagogu metodisko ideju apmaiņai un izmantošanai mācību procesā.

Veikta sadarbības stundas materiālu apkopošana, lai veidotu metodisko materiālu banku pedagogu metodisko ideju apmaiņai un izmantošanai mācību procesā.

1.,4.,7.klašu mācību priekšmetu pedagogi izstrādājuši, atlasījuši un pārveidojuši atbalsta materiālus, pielāgojot tos priekšmeta mācīšanai latviešu valodā (materiāli ievietoti MS Teams platformā).

Katra mācību joma saskaņā ar izglītības iestādes metodisko tēmu organizējusi skolas pedagogiem vienu mācību semināru gadā, lai dalītos pieredzē un stiprinātu pedagogu profesionālo kompetenci.

Veikta pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu apmeklēšanas rezultātu analīze ar fokusu, kā organizēt mācību procesu atbilstoši kompetenču pieejai (SOLO, snieguma līmeņu apraksti, caurviju prasmes u.c. ).

1.,4.,7.klašu mācību priekšmetu pedagogu refleksijas metodisko semināru organizēšana Vienotas skolas ieviešanā.

2.,5.,8.klašu mācību priekšmetu pedagogu semināru organizēšana par Vienotas skolas ieviešanu.

Katrs 1.,4.,7.klases mācību priekšmetu pedagogs vērojis un analizējis vismaz 1 mācību stundu pie cita kolēģa ar mērķi pilnveidot mācību procesu savās stundās.

 

 

  1. Kritēriju izvērtējums

 

    1. Kritērija “Mācīšana un mācīšanās” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums

 

      1. Informācija par izglītības iestādes vadības mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem mācību stundu/nodarbību vērošanā 2023./2024.m.g:

Mācību stundu hospitācijas notika ar mērķi izvērtēt mācību stundas kvalitāti un atbalstīt skolotājus mācīšanas un mācīšanās procesa uzlabošanai, skolēnu mācību sasniegumu paaugstināšanai. Stundu vērošanas fokuss vērsts uz to, kā skolotājs komunicē SR, virza uz SR sasniegšanu, vai notiek izglītojamo produktīva darbība, vai skolēni saņēma AS par apgūto. Īpaša uzmanība tika pievērsta pārejai uz Vienotu skolu, vai stunda notiek valsts valodā, vai skolotāji sniedz atbalstu skolēniem, piedāvājot valodas stratēģijas, atbalsta materiālus.

Sasniegtie rezultāti.

Lielākā daļa skolotāju komunicē ar izglītojamiem par stundas SR. Lielākai daļai skolēnu ir skaidrs, kas un kā būs jāiemācās mācību stundā. Nepieciešams skolēnus iesaistīti mācību stundas SR formulēšana un mazināt situācijas, kad skolotājs tikai paziņo stundas tēmu vai SR.

Gandrīz visi skolotāji ievēro mācību stundas struktūru: aktualizācija, apjēgšanā, lietošana un refleksija. Skolotājiem nepieciešams pievērst uzmanību stundas beigas daļai: obligāti jāatgriežas pie stundas SR, lai pārliecinātos ka tie ir sasniegti un iedot iespēju skolēniem reflektēt par mācīšanās procesu un rezultātu.

Skolotāji prot formulēt/dot mācību uzdevumus skolēniem skaidri un saprotama valodā. Skolotājiem turpināt pilnveidot prasmi atlasīt, veidot un skaidrot mācību uzdevumus. Pievērst uzmanību situācijām, kad skolēni pārjautā uzdevumus, analizējot iemeslus, kāpēc tā notiek.

Lielāka daļa skolotāju dod iespēju izglītojamiem saņemt AS par apgūto. Tikai neliela skolotāju daļa māca skolēniem, kā sniegt citiem AS. Skolotājiem jāpievērš uzmanība AS kvalitātei, jāizvairās no formālas AS, jāpalielina gadījumu skaitu, kad skolotāji dod skolēniem personalizētu AS, jāpaaugstina sava profesionālā kapacitāte šajā jautājumā.

Skolotāji nepietiekami pievērš uzmanību diferencētai pieejai mācību procesā. Ņemot vērā skolēnu vajadzības, jāizmanto individualizētā un diferencētā pieeja mācību procesā.

Skolotājiem jāturpina attīstīt prasmi organizēt mācīšanos iedziļinoties procesu, pievēršot uzmanību uzdoto uzdevumu SOLO līmenim (jāpalielina SOLO 3 un 4 uzdevumu skaitu stundā). Jāpievērš uzmanība problēmu risināšanas caurviju prasmei.

Turpināt kvalitatīvi nodrošināt pareju uz mācībām latviešu valodā. Turpināt papildināt uzdevumu banku ar metodiskiem materiāliem: izdales materiāli, pārbaudes darbi, uzdevumi, atgādnes u.c. latviešu valodā (īpaši 2., 5. un 8.klasei). Strādāt pie skolēnu lasītprasmes, izmantojot daudzveidīgos tekstus latviešu valodā.

Turpināt atbalstīt skolēnus komunikācijai latviešu valodā mācību stundas laikā, izmantojot daudzveidīgos mācību paņēmienus, atbalsta materiālus, veidojot labvēlīgo draudzīgo gaisotni mācību stundās.

 

      1. Informācija par 2023./2024.m.g. izglītības iestādes iegūtajiem datiem un informāciju no mācību stundu/nodarbību vērošanas:

96 % gadījumu vērotas stundās notika skolotāju komunikācija ar skolēniem par stundas sasniedzamajiem rezultātiem. Diezgan reti, kad skolotājs kopā ar skolēniem nonāk pie stundas SR, jāatzīmē, ka tāda veida komunikācija maz ir iespējama, strādājot ar mazāko klašu skolēniem, procesu apgrūtina tas, ka daļai skolēnu nav pietiekami plašs vārdu krājums, lai brīvi izteikt savas domas.

87% gadījumu vērotas stundās notika skolēnu zināšanu un prasmju aktualizācija. Skolotāji veiksmīgi sasaista aktualizācijas fāzi tieši ar to, kas būs nepieciešams, lai veiksmīgi apgūt stundā ieplānoto. Lielāka daļa skolotāju prot formulēt mācību uzdevumus skolēniem skaidri un saprotami, tas ir konstatēts 88% vēroto stundu gadījumu.

72% gadījumu skolotāja iesaista mācību darbā gandrīz visu klasi.

77% vērotas stundas gadījumu skolotājs konstatē rezultātu, tādējādi skolotājs pārliecinās vai skolēns apguva vai nē stundā ieplānoto.

87% gadījumu skolotāji dod pietiekami laika, lai skolēni varētu gan apdomāt konkrētā uzdevuma izpildi gan izpildīt to.

Tikai 30 % gadījumu skolotāji izmanto diferenciācijas pieeju mācību procesā. Skolēniem ar grūtībām konkrētajā mācību priekšmeta apguvē un skolēniem ar paaugstinātu mācību motivāciju trūkst individuālas pieejas, kas var būt nodrošināta tai skaitā, piedāvājot skolēniem uzdevumus ar dažādu grūtības pakāpi un SOLO līmeni.

61% gadījumu skolēniemir iespēja veikt produktīvā rakstura uzdevumus, tomēr 38% gadījumu skolēni veica tikai I un II SOLO līmeņa uzdevumus, piemēram, ir gadījumi, kad skolēni stundas laikā strādāja tikai pēc zināmā algoritma faktiski veicot vienveidīgas darbības, kas nemaz neprasa iesaistīt domāšanu.

66% gadījumu skolotāji dod iespēju skolēniem saņemt AS par paveikto, bet tikai 32% gadījumu skolotāji māca to skolēniem. AS saites kvalitāte arī ir ļoti dažādi, tikai visai neliela skolotāju daļa prot iedot kvalitatīvo AS, kas sastāv no 3 daļām – kas izdevās, kas nē un ko darīt tālāk. Bieži AS nav personalizēta, iespējams, tas ir saistīts ar to, ka skolotājiem nav paņēmienu vai nav prasmes, kā to var izdarīt klasē ar lielu skolēnu skaitu.

26 % gadījumu stundās nebija novērotas visas trīs mācību stundas daļas: aktualizācija, apjēgšana un refleksija. Visbiežāk izpaliek tieši lietošanas un refleksijas daļa, jo parasti skolotājiem vienkārši trūkst laika skolēnu pašrefleksijai, īpaši par pašu mācīšanās procesu.

      1. Pašvērtēšanā izmantotā kvalitātes vērtēšanas metodes: mācību stundu, nodarbību vērošana; dokumentu analīze; fokusgrupu diskusija.

 

      1. Kritērija “Mācīšana un mācīšanās” stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības:

 

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

 

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

Izglītības iestādes izveidotā sistēma datu ieguvei par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti un tās pilnveidei

Mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitātes izvērtēšana visās īstenotajās izglītības programmās notiek 3 reizes gadā pedagoģiskajās sēdēs, kā arī MJ ietvaros. Izglītības iestādē skolas vadība veikusi stundu vērošanu vismaz 85% pedagogu, un 84% pedagogu aptaujā apliecina, ka skolas vadības sniegtā AS pēc stundu vērošanas ir palīdzējusi pilnveidot viņu darbu. Stundu vērošanā iesaistīti MJ koordinatori un mācīšanās konsultants.

Skolotāji atbilstoši izveidotajam grafikam sistemātiski organizē un vada sadarbības stundas dažādās klašu grupās. 86% pedagogu uzskata, ka AS no kolēģiem pēc stundu vērošanas palīdz pilnveidot viņu darbu. Mācību gada beigās skolotāji veic stundu un sava darba pašanalīzi.

Jāpilnveido administrācijas un kolēģu stundu apmeklējumu grafiks semestra laikā, paredzot, ka katrs skolotājs apmeklē vienu cita kolēģa stundu (52% pedagogu apliecina, ka reizi semestrī bijusi iespēja vērot kolēģu stundas).

Izstrādāt un izmantot jaunu stundu vērošanas protokolu, izmantojot detalizētākus kritērijus, kas ļautu iegūt pilnīgāku informāciju par mācību stundu kvalitāti un skolotāju profesionālās kapacitātes līmeni.

Izglītības procesa plānošanas un īstenošanas efektivitāte un kvalitāte

Skolotāji mācību tematiskos un audzināšanas plānus veido pa stundām, norādot katrai mācību stundai sasniedzamo rezultātu.

MS TEAMS mācību jomu mapēs sadaļā “Uzdevumu banka” ir ievietoti stundu plāni, kurus ir iespēja izmantot visiem MJ skolotājiem.

Skolotāji rosina skolēnus pašiem noteikt sasniedzamo rezultātu, 94% skolēnu aptaujā apliecina, ka skolotāji rosina domāt par to, ko viņi ir iemācījušies. Skolēni saprot, kā notiks mācību vielas apguve un zina, kā tiks sasniegts vēlamais rezultāts - to apliecina 78% skolēnu.

Skolotāji sniedz atgriezenisko saiti skolēniem (64% skolotāju uzskata, ka pārvalda to brīvi), izmantojot dažādas metodes. Arī izglītojamie tiek rosināti sniegt atgriezenisko saiti viens otram.

Skolēniem ir skaidri kritēriji, kurus izmanto viņu snieguma vērtēšanai - 72% skolēnu izprot, kā veidojas vērtējums.

Jāpilnveido pedagogu profesionālā kompetence par dažādu mācību metožu pārzināšanu, lai mērķtiecīgi virzītu skolēnus uz mācību stundas SR un atgriezeniskās saites sniegšanu skolēniem par mācīšanās procesu (kā mācās?) - to pēc aptaujas datiem brīvi pārvalda tikai 34% skolotāju un arī 41% skolēnu uzskata, mācību procesa plānošanu kopā ar skolēniem (brīvi pārvalda 36% pedagogu).

Nepieciešams pilnveidot pedagogu prasmi stundu plānā iekļaut un īstenot refleksijas daļu.

 

Izglītības procesa diferenciācija, individualizācija un personalizācija

Ir izveidoti un tiek piedāvāti diferencēti un dažāda līmeņa uzdevumi izglītojamiem ar dažādām spējām un vajadzībām.

Pedagogi pārvalda dažāda līmeņa uzdevumu izmantošanu (to arī aptaujā apliecina 64% pedagogu). MS TEAMS vidē mācību jomu mapēs ir izveidota sadaļa “Atbalsts skolēniem”, kurā ir atrodamas atgādnes un diferencēti uzdevumi visām klašu grupām.

Skolā ir pieejamas konsultācijas visos mācību priekšmetos - to apliecina 78% izglītojamo.

Skolotāji pielāgo sasniedzamos rezultātus un mācību metodes konkrētai klasei, izvēlas piemērotas mācību darba organizācijas formas – frontāli, pāros vai grupās. 76% skolotāju uzskata, ka brīvi pārvalda SR noteikšanu.

Mācību telpās ir izglītojamo mācību vajadzībām atbilstošs izglītības vides iekārtojums un ir papildināts izvietoto atgādņu un uzskates līdzekļu klāsts.

Izglītības process ir izglītojamo centrēts (starptautiski projekti, pētnieciskie darbi, sadarbības pasākumi u.c.).

Nepieciešams nodrošināt uzdevumu grūtības pakāpes atbilstību skolēnu spējām - kā savām spējām atbilstošus tos vērtē 44% skolēnu.

Ir nepieciešams turpināt izglītot skolotājus par izglītības procesa individualizāciju, diferenciāciju un īpaši personalizāciju, pašvadīta mācību procesa organizēšanu (kā visnepieciešamāko šo atbalstu uzskata 34% pedagogu) - tikai 30% vēroto stundu tiek veikta mācību procesa diferenciācija un individualizācija.

.

 

Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

Skolā ir izstrādāta un ievērota mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Tā ir pieejama skolas vietnē https://ostvalda.lv/lv.

Vērtēšana skolā ir sistēmiska, atklāta un metodiski daudzveidīga.

Formatīvais vērtējums tiek izteikts procentos, SLA un ir arī pašnovērtējums, summatīvais – ballēs. 98% pedagogu uzskata, ka vērtēšanas sistēma ir taisnīga pret visiem skolēniem.

SLA piemēri ir atrodami MS TEAMS mācību jomu mapēs sadaļā “Atbalsts skolēniem”.

Pedagogi lielākoties izprot vērtēšanas kārtību un ievēro to (aptaujā apliecina 94% pedagogu).

Skolēni un vecāki ir informēti par mācību sasniegumu vērtēšanas un uzlabošanas kārtību. Administrācija sekmīgi risina problēmsituācijas, kuras rodas saistībā ar mācību sasniegumu vērtēšanu.

Mācību jomu sanāksmēs ir jāvienojas par summatīvo vērtējumu skaitu semestrī un gadā.

Jāaktualizē izglītojamo iespējas uzlabot savu vērtējumu un atkārtoti jāinformē vecāki par šīm iespējām saskaņā ar jauno “Rīgas Ostvalda vidusskolas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību” (28.09.2024. Nr. VSO-24-156-nts).


 

Savlaicīgi iepazīstināt ar vērtēšanas kārtību visus jaunos skolotājus, bērnus un viņu vecākus.

Jāsniedz skaidrojoša informācija vecākiem par atšķirībām starp summatīvo un formatīvo vērtējumu.

Izglītības iestādes individualizēta un /vai personalizēta atbalsta sniegšana izglītojamiem

Skolā ir sistēma, kā tiek diagnosticēts, sniegts un personalizēts atbalsts izglītojamiem.

Skolā ir pietiekams atbalsta personāla nodrošinājums - to arī aptaujā apliecina 74% pedagogu. Pedagogiem ir produktīva sadarbība ar atbalsta personālu.

Izglītojamie tiek aicināti uz konsultācijām, tiek piedāvāts sociālā pedagoga, logopēda, psihologa, pedagoga palīga, medmāsas atbalsts. Izglītojamie un vecāki uzskata, ka ļoti noderīga ir karjeras konsultanta sniegtā palīdzība.

Atbalsta personāls apkopo informāciju par izglītojamiem, kam ir sniegts atbalsts, un regulāri izvērtēta sniegtā atbalsta efektivitāte.

Skola sadarbojas ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu atbalstu izglītojamiem.

Jāstiprina mācību priekšmetu skolotāju un atbalsta personāla sadarbība - kā rezultatīvu to novērtējuši tikai 51% pedagogu.

Jāpaplašina atbalsta personāla proaktivitāte un sadarbības iespējas ar izglītojamo vecākiem, īpaši psihologa sniegtais atbalsts (psihologa trūkumu visvairāk pēc aptaujas datiem izjūt arī pedagogi - 40%).

Pedagogiem plašāk jāapzina izglītojamie, kuriem nepieciešams papildus atbalsts - to veikuši 64% pedagogu.

 

 

      1. Galvenie secinājumi turpmākajam darbam par visu kritēriju:

1) jāpilnveido pedagogu profesionālā kompetence mācību sasniegumu vērtēšanā un atgriezeniskās saiknes sniegšanā izglītojamo izaugsmes veicināšanai;

2) jāveic korekcijas izglītojamo ikdienas mācību sasniegumu pārraudzības sistēmā;

3) jāorganizē skaidrojoši un praktiski pasākumi pedagogiem par mācību procesa individualizācijas un diferenciācijas iespējām.

 

 

    1. Kritērija “Pedagogu profesionālā kapacitāte” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums

 

      1. Pašvērtēšanā izmantotās kvalitātes vērtēšanas metodes: mācību stundu, nodarbību vērošana; dokumentu analīze; fokusgrupu diskusija.

 

      1. Kritērija “Pedagogu profesionālā kapacitāte” stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības:

 

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

Pedagogiem nepieciešamās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām

Visiem pedagogiem izglītības iestādē ir normatīvajos aktos noteiktā nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija. VIIS pieejamā informācija par pedagogu tarifikāciju ir pilnīga, atbilst reālajai situācijai un normatīvajos aktos noteiktajam Katru gadu tiek atjaunota informācija par personālu no Sodu reģistra. Darbam izglītības iestādē piesaistīti pedagogi, kas iegūst nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, kuriem atbalstu sniedz skolas vadība un skolas mentori. Tiek nodrošināta pedagogu aizvietošana.

Rast efektīvākus risinājumus ilgstošu pedagogu vakanču novēršanai.

Pedagogiem nepieciešamās profesionālās kompetences pilnveides atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām

Visi pedagogi izglītības iestādē veic normatīvajos aktos nepieciešamo profesionālās kompetences pilnveidi. VIIS informācija par pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi ir pilnīga. Ir izstrādāts pedagogu profesionālās kompetences pilnveides plāns 3 gadiem.

Iestādē ir atbalstītas pedagogu studijas maģistrantūrā, doktorantūrā, piedalīšanās skatēs un konkursos, otrās specialitātes ieguvē.

Atbalstīt vairāk pedagogu otrās specialitātes ieguvē.

 

Izglītības iestādes īstenotās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides efektivitāte

Stundu vērojumi apliecina. ka pedagogi lielākoties ievieš pēdējo divu gadu laikā profesionālās kompetences kursos gūtās zināšanas un prasmes (kā noderīgas esošo izaicinājumu risinājumam tās novērtē tomēr tikai 56% pedagogu).

Pedagogu profesionālā pilnveide Erasmus projekta “Digitālo prasmju uzlabošana” ietvaros Spānijā.

Nepieciešams turpināt pedagogu profesionālās kompetence pilnveidi IT un digitālo prasmju jomā, mācību priekšmeta satura aktualitātēs atbilstoši izglītības standartam.

Pedagogu noslodze un profesionālās kvalitātes novērtēšanas kārtība izglītības iestādē

Pedagogu profesionālās kvalitātes novērtēšanas sistēma apliecina, ka lielākajai daļai pedagogu (75%) darba kvalitāte ir laba un ļoti laba. Pedagogi vairākas reizes semestrī un gadā saņem argumentētu izvērtējumu no skolas vadības par savu darbu, un atgriezeniskās saites sniegšanai tiek izmantoti stundu vērojumi - apliecina 72% pedagogu.

Pedagogu slodzes, ņemot vērā darbinieku skaitu, darbinieku vēlmes un vajadzības, tiek demokrātiski sadalītas. Izglītības iestādē ir nodrošināta visu izglītības programmas mācību priekšmetu mācīšana, kaut arī ir ilgstošas vakances.

Ir jāizveido sistēma, lai pedagogi, balstoties uz pašvērtējumu, izvirzītu sev profesionālās attīstības mērķus.

Piesaistīt darbam skolā jaunus skolotājus, lai optimizētu pedagogu noslogojumu (77% pedagogu darba slodze ir 0,75 – 1,33 likmes).

Pedagogu profesionālās darbības pilnveides sistēma izglītības iestādē

Ir pārstrukturētas skolotāju mācīšanās grupas, balstoties uz skolotāju aptaujas rezultātiem par profesionālās pilnveides vajadzībām, nodrošinot regulāras un mērķtiecīgas skolotāju sadarbības stundas ar mērķi pilnveidot skolotāju prasmes plānot stundu uz sasniedzamo rezultātu, analizēt un reflektēt par savu profesionālo darbību - kā visefektīvāko savā profesionālajā pilnveidē to uzskata 69% pedagogu.

Skolā ir izveidota iekšējā sistēma pedagoģiskā personāla darba izvērtēšanai reizi gadā, balstoties uz pedagogu pašvērtējumu, stundu vērojumiem u.c. datu analīzi. Pedagogi regulāri izvērtē savu pedagoģisko darbību pēc skolā izveidotās vienotās pašvērtēšanas sistēmas, identificēt savas darbības stiprās puses un labās prakses piemērus. Lielākā daļa no viņiem spēj argumentēti pamatot savas turpmākās profesionālās kompetences pilnveides nepieciešamību.

Mācīšanās grupās ir nepieciešams nodrošināt pedagogu profesionālās pilnveides vajadzības IT rīku un digitālo materiālu izmantošanā (40% pedagogu) izglītojamo sasniegumu vērtēšanā un atgriezeniskās saites sniegšanā (30% pedagogu).

 

      1. Galvenie secinājumi turpmākajam darbam par visu kritēriju:

1) jārod iespējas pedagoģiskā kolektīva pārslodzes un izdegšanas risku mazināšanai;

2) jāpilnveido pedagogu profesionālo kompetenci SLA izmantošanai mācību procesā, izglītojamo pašvadītas mācīšanās organizēšanai un kompleksa snieguma vērtēšanai;

3) atbalstīt mācīšanās grupu paplašināšanu ar jaunu skolotāju - līderu piesaisti.

 

    1. Kritērija “Administratīvā efektivitāte” izvērtējums

 

      1. Pašvērtēšanā izmantotās kvalitātes vērtēšanas metodes: aptauja, fokusgrupu diskusijas; dokumentu analīze; tīmekļa vietnes izpēte.

 

      1. Kritērija “Administratīvā efektivitāte” stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības:

 

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

Izglītības iestādes stratēģiskās, ikgadējās un ikdienas darba plānošanas sistēma un efektivitāte

Izglītības iestādes attīstības plānošanā ir noteikti kvalitatīvie un kvantitatīvie indikatori un ir definētas datu un informācijas ieguves metodes. Ir definēti konkrēti sasniedzamie rezultāti iestādes darba plānošanā, kuru izvirzīšanā iesaistītas visas mērķgrupas. Iesaistoties visām mērķgrupām, ir definēta izglītības iestādes misija, vīzija un vērtības.

Jāveido attīstības prioritātes turpmākajam periodam.

Izglītības iestādes vadītāja, izglītības iestādes darba pašvērtēšanas un attīstības plānošanas kvalitāte un efektivitāte

Visi pedagogi un mērķgrupas ir iesaistīti izglītības iestādes darba plānošanas un pašnovērtēšanas procesā. Izglītības iestādes darba pašvērtēšanai izveidotas 5 pedagogu darba grupas, iesaistīti izglītojamie, vecāki un Skolas padome (veiktas aptaujas 2024.gada martā un maijā), organizētas iestādes vadības un skolotāju līderu, izglītojamo pašpārvaldes fokusgrupu diskusijas. Skolas padome iesaistījās izglītības iestādes darbības prioritāšu izvirzīšanā un papildināšanā (protokols 21.03.2024.). Pedagogu redzējums par skolas stiprajām pusēm un attīstības vajadzībām sakrīt ar to, kas rakstīts viņu pašnovērtējumā - to aptaujā apliecina 96% pedagogu.

Lielākā daļa no visām mērķgrupām izprot pašvērtēšanas procesa būtību un nepieciešamību.

Jāveido situācija, lai vecāki un izglītojamie iesaistītos izglītības iestādes darba plānošanā un pašvērtēšanā pēc savas iniciatīvas.

Ir nepieciešams plašāk iesaistīt izglītojamos (vismaz 80%) iestādes darba pašvērtēšanā.

Iesaistīt skolas tehniskos darbiniekus (lietvede, laboranti, saimniecības daļa) skolas pašvērtēšanā, organizējot fokusgrupas un intervijas.

Personāla pārvaldības efektivitāte

Izglītības iestādes pārvaldībā iesaistīta ne tikai skolas vadība, bet arī metodisko jomu koordinatori, skolotāji līderi, mācīšanās konsultanti. Lielākajai daļai izglītības iestādes pārvaldībā iesaistītajām pusēm un pedagogiem ir vienota izpratne par kopīgi sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm (to apliecina 90% pedagogu). Ir nodrošināta lielākās daļas iesaistīto pušu (izglītojamo un vecāku, pedagogu, skolas vadības) veiksmīga sadarbība un labbūtība. Personāla mainība notiek tikai objektīvu iemeslu dēļ.

Ir jāizveido darba apraksti mācību jomu koordinatoriem un mācīšanās konsultantiem.


 

 

Izglītības iestādes vadības komandas darba efektivitāte un sasaiste ar izglītības attīstības un/vai nozares politikas mērķiem

Izglītības iestādes vadītājs ir izveidojis vadības komandu, kura īsteno kvalitatīvu izglītības iestādes pārvaldību un darbības efektivitāti. Kopā ar dibinātāju regulāri tiek aktualizēti un precizēti izvirzītie mērķi, kas arī tiek sasniegti.

Jāorganizē fokusgrupas diskusija ar Skolas padomi un izglītojamo pašpārvaldi izglītības iestādes kvalitātes mērķu aktualizēšanā.

Jāveido vienota skolas darbinieku, vecāku un izglītojamo izpratne par valsts un pašvaldības izglītības attīstības prioritātēm izglītības jomā.

Izglītības iestādes vadītāja zināšanas un izpratne par finanšu un resursu efektīvu pārvaldību

Skolas vadība regulāri piesaista finanšu resursus no dažādiem avotiem (4-5 projekti gadā, 3 reizes gadā skola saņem ziedojumus).

2024.gada martā direktore organizēja metodisko jomu koordinatoru un bibliotēkas darbinieku fokusgrupas diskusiju par resursu efektīvu nodrošināšanu un pārvaldību.

2024.gada martā skolas direktore organizēja fokusgrupas diskusiju ar Skolas padomes pārstāvjiem par izglītības iestādes 2024.gada budžeta efektīvu sadali.

Ir gūts finansējums 3 interaktīvo ekrānu, 1 projektora, viena 3D printera, 1 datora iegādei. Nodrošināta mācību līdzekļu iegāde saskaņā ar kompetenču pieejas īstenošanu mācībās (2., 5., 8., 11.klase; 3., 6., 9., 12.klase) un mācību līdzekļu iegāde 1.,4.,7.klasēs Vienotas skolas ietvaros.

Ir jānodrošina valsts budžeta mērķdotācija jomu koordinatoru un mācīšanās konsultantu darba samaksai.

Palielināt finanšu resursu piesaisti no projektiem un ziedojumiem.

 

 

      1. Galvenie secinājumi turpmākajam darbam par visu kritēriju:

1) jāveido vienota skolas darbinieku, vecāku un izglītojamo izpratne par valsts un pašvaldības izglītības attīstības prioritātēm izglītības jomā;

2) jāpaplašina mācību līdzekļu fonds Vienotas skolas (2.,5.,8.klasēs) izglītības programmas realizēšanai.

3) jānodrošina Vienotas skolas koncepta un iekļaujošās izglītības prasību īstenošana.

 

 

 

 

    1. Kritērija “Vadības profesionālā darbība” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums

 

      1. Pašvērtēšanā izmantotās kvalitātes vērtēšanas metodes: fokusgrupu diskusija, aptauja, situāciju analīze.

 

      1. Elementa “Vadības profesionālā darbība” stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības:


 

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

Izglītības iestādes vadītāja zināšanas, izpratne par izglītības iestādes darbības tiesiskumu, prasme izstrādāt un atjaunot tiesību aktus

Izglītības iestādes vadītājai ir ļoti labas nepieciešamās zināšanas par izglītības iestādes darbības tiesiskumu un vadītāja atbildību. Izglītības iestādes vadītāja pati ir izstrādājusi visus nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus, atjaunojot tos atbilstoši MK noteikumiem un reālajai situācijai.

Turpināt atjaunot obligātos iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši reālajai situācijai, iesaistot to izstrādē vadības komandu.

Izglītības iestādes vadītāja zināšanas par līderības stratēģijām un taktikām, prasme pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību

Izglītības iestādes vadītāja patstāvīgi, argumentēti un demokrātiski vada lēmumu pieņemšanas procesu un risinājumu meklēšanā iesaista visas mērķgrupas – pedagogus, darbiniekus, izglītojamos, vecākus, vadības komandu, konsultējas ar dibinātāju (to apliecina 83% pedagogu). Vadītāja uzņemas atbildību, prot vadīt krīzes situācijas un spēj pieņemt arī nepopulārus lēmumus. 61% pedagogu uzskata, ka direktori vislabāk raksturojošā stiprā puse ir komandas darba vadītāja, motivētāja un atbalstītāja.

Veicināt Skolas padomes un skolēnu pašpārvaldes iesaisti skolas svarīgu lēmumu pieņemšanā. Iesaistīt skolas tehniskos darbiniekus lēmumu, kuri skar viņu darba vidi un pienākumus, pieņemšanā (lietvedi, laborantus, saimniecības daļu).

Izglītības iestādes vadītāja komunikācija

Izglītības iestādes vadītāja nodrošina stratēģisko, iekšējo, krīzes un starpkultūru komunikāciju, tajā ievērojot ētiskuma principus. Vadītāja komunikācija ir skaidra, loģiska un argumentēta - vadītāja komunikācijas kompetence ļauj sasniegt personīgos un izglītības iestādes mērķus. 96% pedagogu apliecina, ka direktores komunikācija par jaunumiem un pārmaiņām skaidra.

Plašāk izmantot dažādu mērķauditoriju iesaisti attīstības plānošanā un informācijas izplatīšanā.

 

Izglītības iestādes vadītāja kompetence sniegt un saņemt atgriezenisko saiti, veidojot mācīšanās organizācijā kultūru izglītības iestādē

Vadītāja aktīvi iesaistās izglītības iestādes kā mācīšanās organizācijas veidošanā un darbā un nodrošina regulāru atgrizeniskās saites sniegšanu un saņemšanu par profesionālo darbību.

Vadītāja prot sniegt profesionālu un uz izaugsmi vērstu atgriezenisko saiti saviem darbiniekiem, kā arī saņemt atgriezenisko saiti par savu profesionālo darbību, jūtoties emocionāli stabili un izprotot nepieciešamību to saņemt.

Vadītājam sniegt skolotājiem personīgo atgriezenisko saiti par pedagogu mācību darbu vismaz 1 reizi pusgadā un darbiniekiem vismaz 1 reizi pusgadā.

Saņemt atgriezenisko saiti no darbiniekiem, izglītojamajiem un vecākiem par iestādes vadītāja darbu (aptaujas, fokusgrupu diskusijas).

Izglītības iestādes vadītāja ētiskums

Izglītības iestādes definētās vērtības ir kopīga darba rezultāts, to pieņemšanā iesaistoties visām mērķgrupām. Iestādes vadītājs ir piemērs citiem, ikdienā savā darbā paužot skolas vērtības - to apliecina 98% pedagogu. Vadītāja prot cieņpilni paust savu viedokli, arī gadījumos, kad nepieciešams publiski paust nepopulāru viedokli. Vadītāja publiskajā telpā ir definējusi savas vērtības un rīkojas atbilstoši tām.

Ievērot ētisko savstarpējo saskarsmi saskaņā ar izglītības iestādes vērtībām tās darbības efektivitātei.

Izglītības iestādes vadītāja izpratne par izglītības attīstības, tostarp izglītības kvalitātes, un/vai nozares politikas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem

Izglītības iestādes vadītājai ir izpratne par aktuālajiem izglītības attīstības, tostarp izglītības kvalitātes, un nozares politikas jautājumiem. Vadītāja spēj vispusīgi izvērtēt savas izglītības iestādes darbību un sasniegtos rezultātus, sasaistot savu darbību ar valstī noteiktajiem mērķiem. Vadītāja iesaistās nozares politikas plānošanā un izvērtēšanā kā LIVA biedre.

 

Izglītības iestādes vadītāja profesionālā kompetence audzināšanas, mācīšanas un mācīšanās jautājumos

Vadītāja pārzina aktuālus pedagoģijas, skolvadības un pārvaldības jautājumus. Kā noderīgu skolas vadības sniegto atbalstu audzināšanas, mācīšanas un mācīšanās jautājumos vērtē 96% pedagogu.

Iestādes vadītāja iesaistās mācību jomu koordinatoru darbā, “Erasmus+” izglītības projekta darbā.

Jānodrošina pedagoģiskās pieejas īstenošana daudzpusējā sadarbībā, vienots mācību un audzināšanas process, aktualizējot komunikācijas, sadarbības, konfliktu, problēmrisināšanas jautājumus un pieejas.

 

      1. Galvenie secinājumi turpmākajam darbam par visu kritēriju:

1) jāpaplašina izglītības iestādes vadītāja zināšanas sarunu vadīšanā ar izglītojamo vecākiem;

2) jāpilnveido izglītības iestādes pārvaldības darbs, izmantojot efektīvu komandu darbu, Metodiskās padomes un skolotāju līderu darbības vadību;

3) izglītības iestādes vadības komandai ir jāpilnveido personalizētas atgriezeniskās saites sniegšanas iespējas pedagogiem un izglītojamo vecākiem.

 

    1. Kritērija “Atbalsts un sadarbība” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums

 

      1. Pašvērtēšanā izmantotās kvalitātes vērtēšanas metodes: fokusgrupu diskusija, situāciju analīze, aptauja, tīmekļa vietnes izpēte.

      2. Kritērija “Atbalsts un sadarbība” stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības:

 

Rezultatīvā rādītāja nosaukums

Stiprās puses

Turpmākās attīstības vajadzības

Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītības iestādes dibinātāju un/vai pašvaldību

Sadarbībā ar RIIMC ir nodrošināta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, definējot pedagogu personīgo atbildību un intereses, izglītības iestādes attīstības vajadzības.

17.04.2024. novadīta metodiskā pēcpusdiena Rīgas dabaszinātņu skolotājiem (pēc RIIMC plāna).

Sadarbībā ar dibinātāju ir definēta izglītības iestādes attīstības vīzija, stratēģija, ikgadējās darba prioritātes, izvērtēti izglītības programmu mērķi un rezultāti.

Savlaicīgi tiek plānotas izglītības iestādes budžeta tāmes un sastādīti budžeta grozījumi saskaņā ar plānotajām izmaiņām, lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru un resursus izglītības programmu īstenošanai.

Izglītības iestādes remontdarbu plānošanas un realizēšanas efektivitātes paaugstināšana sadarbībā ar Rīgas domi.

Ir jāuzlabo pašvērtēšanas sistēma, kas ļautu skolotājiem izvērtēt savas profesionālās vajadzības, lai pēc savas iniciatīvas, apzināti un jēgpilni plānotu savu profesionālo pilnveidi.

Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar vietējo kopienu un/vai nozares organizācijām

Veiksmīgi organizēta sadarbība ar četriem sporta klubiem un RD Labklājības departamentu (starptautisks projekts), lai veicinātu izglītojamo veselīgo dzīves veidu. Efektīva sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām (karjeras izglītības ietvaros), citām pašvaldības institūcijām, kas papildina skolēnu mācīšanās pieredzi (to apliecina 96% pedagogu).

Izglītības iestādē tiek piedāvāti izglītojoši pasākumi izglītojamo vecākiem – “Vecāku skola”, tiek organizētas Ģimenes stundas vecākiem.

Skolai piešķirts karogs Ekoskolas pasākumu īstenošanā. Izveidota sadarbība ar Austrijas, Turcijas, Čehijas, Spānijas ģimnāzijām “Erasmus+” projekta ietvaros.

Pilnveidot sadarbību ar vietējo kopienu, piedāvājot dažāda veida pasākumus un iesaistot to organizēšanā vietējās kopienas pārstāvjus.

Izglītības iestādes vadītāja rīcība, veidojot izziņas un inovāciju organizācijas kultūru izglītības iestādē

Izglītības iestādes vadītāja sekmē izziņas un inovāciju kultūru izglītības iestādes organizācijā. Ir izveidota efektīva komunikācijas sistēma ar skolotājiem par pārmaiņām - to apliecina 94% pedagogu. Nepieciešamie uzlabojumi un inovācijas izglītības iestādē tiek ieviestas pārdomāti (tā uzskata 92% pedagogu); visi pedagogi atzīst, ka tiek novērtēti par to īstenošanu un 90% pedagogu jūtas novērtēti kā profesionāļi. Gandrīz visiem pedagogiem, izlītojamiem, vecākiem ir labi saprotama pārmaiņu nepieciešamība.

Turpināt vadības un pedagogu sadarbību inovāciju ieviešanā, organizējot skolotāju mācīšanās grupu darbu, seminārus, kursus.

Pilnveidot komunikācijas sistēmu par pārmaiņām ar izglītojamajiem un izglītojamo vecākiem.

 

Izglītības iestādes vadītāja rīcība savstarpējās pieredzes apmaiņai un komanddarbam izglītības iestādē

Tiek īstenota mērķtiecīga pedagogu profesionālo sadarbība mācīšanās grupās, metodiskajās jomās, savstarpējā stundu vērošanā, metodiskajās tikšanās divas reizes mēnesī, paši pedagogi ir vadījuši seminārus par apkopoto profesionālo pieredzi, skolotāju izstrādātie metodiskie un mācību materiāli ir apkopoti virtuālajā vietnē (MS Teams, MS Office). Kā aktīvu savu sadarbību ar citiem skolotājiem vienā un tajā pašu klašu grupā vērtē 86% pedagogu un vienā mācību jomā - 88%.

Veicināt sadarbības iespējas ar citām izglītības iestādēm.

Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītojamo vecākiem

Izglītības iestādē ir nodrošināta proaktīva vecāku un citu pušu interešu līdzsvarošana, ir sistēma, kā vecāki var iniciēt dažādas aktivitātes un pārmaiņas (Skolas padome). 85% pedagogu uzskata, ka skolā ir labi atrunātas skolas un vecāku atbildības, un 96% pedagogu sadarbību ar skolēnu vecākiem vērtē kā ļoti labu un labu.

Iesaistīt vecākus mācību un ārpusklases pasākumu un aktivitāšu iniciēšanā.

Ir jāmotivē izglītojamo vecāki aktīvāk jēgpilni piedalīties skolai aktuālu jautājumu apspriešanā.

Izglītības iestādes vadītāja rīcība, nodrošinot izglītības iestādes padomes/konventa un izglītojamo pārstāvības institūcijas darbību

Izglītības iestādes vadītāja piedalās ar iniciatīvām Skolas padomes sanāksmēs un ar atsevišķu klašu vecāku pārstāvjiem.

Izglītības iestādes vadītāja reizi mēnesī organizē tikšanos ar Izglītojamo pašpārvaldi.

Izglītojamo pašpārvalde iesaistās Skolas padomes darbā un skolas darbības plānošanā un izvērtēšanā, sadarbojas ar citām Rīgas pilsētas izglītojamo pašpārvaldēm.

Veicināt Skolas padomes un izglītojamo pašpārvaldes iesaistīšanos izglītības iestādes darbības prioritāšu noteikšanā.

Izglītības iestādes sadarbības kvalitāte ar augstākās izglītības iestādēm

Sadarbība ar Latvijas Universitāti pedagoģijas studiju programmas studentu prakses vietu nodrošināšanai (latviešu valoda, datorika, angļu valoda).

Izglītojamie (12.klase) izmanto Rīgas Tehniskās universitātes laboratorijas pētniecisku projektu izstrādei.

Izglītojamie un pedagogi piedalās LU un IZM rīkotajās konferencēs, pētījumos, projektos.

Skola vienmēr piedalās OESCD pētījumos (metodiskajās jomās izvērtēti PISA pētījumi).

 

 

      1. Galvenie secinājumi turpmākajam darbam par visu kritēriju:

1) jāpilnveido sadarbība ar 4.,5. un 9.klašu izglītojamo vecākiem, lai veicinātu viņu iesaisti un atbildību kopīgo mērķu sasniegšanā;

2) jāorganizē dažādu mācību priekšmetu pedagogu fokusgrupu diskusijas par inovāciju ieviešanas nepieciešamību izglītības iestādē un skolas darbības prioritāšu īstenošanu.

 

  1. Informācija par nozīmīgākajiem īstenotajiem projektiem un to rezultāti

 

1. Projekts 2023-1-LV01-KA121-SCH-000127059 “Neapēd mūsu zemeslodi!&quot sadarbībā ar Ģimnāzija Českolipská, Prāga, Čehija, tika organizēts programma Erasmus+ ietvaros. Projekts risināja aktuālu un nozīmīgu problēmu: kā mēs ar savām uztura izvēlēm ietekmējam klimata pārmaiņas un apkārtējo vidi, it sevišķi CO2 emisijas. Šī projekta rezultāti:

Novadītas debates, kurās piedalījās ROVS un Ģimnāzijas Českolipská vidusskolēni ( 20 Ekopadomes un skolēnu pašpārvaldes pārstāvji, 4 skolotāji-konsultanti ).

Tika veikta sabiedriskās domas izpēte par vietējo, sezonālo, bioloģiski audzēto un Godīgas tirdzniecības sertificēto pārtikas patēriņu.

Tika novadīts monitorings, kurš palīdzēja sekot skolēnu izpratnes par pārtikas vērtību progresu un palīdzēja samazināt izniekoto pārtikas daudzumu.

Skolēni izveidoja informatīvus plakātus, kas veltīti atbildīgā pārtikas patēriņa tēmām (produktu glabāšanas veidi, palmu eļļa, pārtikas atkritumu apjoma samazināšana u.c).

Recepšu rokasgrāmatā “Ēdam atbildīgi!” tika apkopoti skolēnu darbi- radoši noformētie ēdienu recepti, kas viegli pagatavot no vietējiem un sezonāliem produktiem un bez dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanas.

Tika novadītas ēdienu gatavošanas meistarklases, kurās skolēni iemācījās gatavot veselīgus ēdienus ar uzsvēru uz vietējo sezonālo pārtiku, bez gaļas izmantošanas. Skolēni mācījās ne tikai no uztura specialistiem (pavāriem, vecāku pārstāvjiem, dizaina un tehnoloģiju skolotājas), bet arī paši uzņēmās atbildību, daloties ar saviem mīļākiem ēdienu receptēm ar citiem.

Tika organizētas dažādas ekskursijas ( Lāči maiznīca, Laima fabrika un citas, kuras paplašināja redzesloku par pārtikas ražošanas procesu un veicināja karjeras izglītību šajā jomā.

Tika novadīta akcija ”Diena bez gaļas”, tajā piedalījās visa skola – 1. -12. klases skolēni, vecāki, skolotāji un skolas darbinieki.

Tika organizētas nodarbības par atbildīgo pārtikas patēriņu sākumskolas skolēniem, kuras vadīja vecāko klašu skolēni.

 

2. Skolēnu kultūras apmaiņas projekts tika organizēts sadarbībā ar ROVS partneriem no Austrijas, Grācas Starptautisko Bilingvālo skolu.

Programmas mērķis bija attīstīt un veidot starpkultūru saikni starp Latviju un Austriju, apgūt un popularizēt latviešu un vācu valodas, iepazīt dažādus pasaules redzējumus un dzīvesveidus.

14 skolēniem un diviem skolotājiem no Rīgas Ostvalda vidusskolas bija iespēja apmeklēt nodarbības Grācas Starptautiskā Bilingvāla skolā, iepazīties ar dzīvi austriešu ģimenēs, atrast jaunus draugus, kā arī izpētīt Grācu un Vīni.

Savukārt, 14 ROVS skolēni 8 dienu garumā uzņēma vienaudžus no Austrijas (Grāca) un kopīgi ar viņiem pavadīja savu ikdienu skolā un arī ārpus tās. Tika sagatavota izglītojoša un kultūrbagāta programma, kas norisinājās mūsu skolā un mūsu Rīgas pilsētā.

Piedalīšanās programmā ļāva skolēniem iepazīt pasauli, citas kultūras, iegūt jaunus draugus, attīstīt savu personību, noskaidrot savas stiprās puses, apgūt svešvalodas, piedalīties dažādos sporta un mākslas pasākumos, paplašināt savu kultūras redzesloku.

 

  1. Citi sasniegumi un izglītības iestādei būtiskā informācija

 

    1. Citi sasniegumi

2023./2024. mācību gadā skolā tika organizētas mācību priekšmetu olimpiādes trīs mācību jomās - angļu valoda, latviešu valoda un matemātika:

  • Angļu valodā tika organizētas olimpiādes trim vecuma grupām: 10.-12.klasēm, 5.-6. klasēm, 7.-9.klasēm.

  • Latviešu valodā bija novadītas olimpiādes trim vecuma grupām: 8.-9.klasēm, 5.-6. klasēm, 11.-12. klasēm.

  • Matemātikā bija organizēta viena olimpiādē 5.-7. klasēm.

Skolas olimpiādes ar lielāko dalībnieku skaitu bija olimpiādē angļu valodā 5.-6. klasēm, kur piedalījās trīsdesmit deviņi izglītojamie un angļu valodas olimpiāde 7.-9. klasēm, kur pieadījās divdesmit pieci izglītojamie.

 

    1. Izglītības iestādes informācija par galvenajiem secinājumiem:

      1. pēc valsts pārbaudes darbu rezultātu izvērtēšanas par 2023./2024.m.g.;

Valsts pārbaudes darbos vispārējās pamatizglītības programmas apguves noslēgumā 9.klasē augstākie rezultāti attiecībā pret valsts rādītājiem sasniegti matemātikā - 54,9% (valstī 43,2%), angļu valodā nedaudz zemāks rezultāts nekā valstī - 60% (valstī 63,8%), latviešu valodā attiecībā pret valsti viszemākais rādītājs - 51,9% (valstī 59%). Jāveicina izglītojamo mācību sasniegumu pilnveide latviešu valodā un angļu valodā, lai rezultāti būtu augstāki vai vienādi ar valsts rādītājiem.

Valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā 12.klasē optimālā kursa līmenī attiecībā pret valsts rādītājiem augstākais rezultāts ir angļu valodā OL - 67,8% (valstī 61,9%), arī matemātikā OL augstāks rezultāts nekā valstī - 38% (valstī 34,3%), taču latviešu valodā OL nedaudz zemāks – 53,3% (valstī 55,4%). Jāveicina izglītojamo mācību sasniegumu pilnveide latviešu valodā (rezultāti augstāki vai vienādi ar valsts rādītājiem), kā arī matemātikā (rezultāti vismaz pietiekamā līmenī).

Valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā 12.klasē padziļinātā kursa līmenī matemātikā AL un ķīmijā AL sasniegti visaugstākie rezultāti attiecībā pret valsti - matemātikā AL 76% (valstī 58,8%), ķīmijā - AL 58,9% (valstī 47,4%), augstāks nekā valstī ir arī ģeogrāfijā AL – 39,4% (valstī 35%), sociālajās zinātnēs gandrīz vienāds - AL 39,7% (valstī 40,6%), daudz zemāki rezultāti nekā valstī ir angļu valodā AL - 54,9% (valstī 66,2%) un bioloģijā AL – 48,1% (valstī 55,1%). Jāveicina izglītojamo mācību sasniegumu pilnveide angļu valodā un bioloģijā (rezultāti augstāki vai vienādi ar valsts rādītājiem), nodrošināt mācību sasniegumus sociālajās zinātnēs AL un ģeogrāfijā AL vismaz pietiekamā līmenī.

 

      1. par sasniegumiem valsts pārbaudes darbos pēdējo trīs gadu laikā.

Valsts pārbaudes darbos vispārējās pamatizglītības programmas apguves noslēgumā 9.klasē pēdējo trīs gadu laikā vērojama pozitīva dinamika latviešu valodas CE - 51,9% (2022./23.m.g. 46,1%), taču nav sasniegts 2021./22.m.g līmenis - 65,6%, kad rezultāti bija augstāki nekā valstī. Matemātikā zemākais sniegums (54,9% ) trīs gadu posmā (2022./23.m.g. 57,5%, 2021./22.m.g. 56,2%). Angļu valodā arī ir zemākais sniegums -60% trīs gadu posmā (2022./23.m.g. 65,4%, 2021./22.m.g. 69,9%). Līdz ar to varam secināt, ka vērojama negatīva dinamika matemātikā un angļu valodā un jāsekmē izglītojamo mācību sasniegumu izaugsme šajos mācību priekšmetos, nodrošinot mācību atbalsta pasākumu kompleksu. Visu eksāmenu rezultāti pietiekamā līmenī.

 

Valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā 12.klasē optimālā kursa līmenī pēdējo trīs gadu laikā vērojami noturīgi optimāla līmeņa sasniegumi angļu valodā - 2023./24.m.g 67,8%. 2022./23.m.g - 68%, 2021./22.m.g - 69,2%, taču ir redzama neliela samazināšanās tendence. Matemātikā vērojams nepietiekama līmeņa sniegums jau otro gadu, taču tas ir nedaudz augstāks nekā pagājušajās gadā - 38% (2022./23.m.g. 34,6%, 2021./22.m.g. 40,2%). Latviešu valodā, salīdzinot ar 2021./22.m.g. (41,7%) vērojama pozitīva un noturīga sasniegumu dinamika (2022./23.m.g. - 51%, 2023./24.m.g. – 53,3%). Jānodrošina mācību atbalsta pasākumu komplekss matemātikā, sekmējot pietiekama mācību snieguma līmeņa sasniegšanu.

 

Valsts pārbaudes darbos vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā 12.klasē padziļinātā kursa līmenī, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, redzama pozitīva dinamika matemātikā - 76% (2022./23.m.g. 61,8%) un bioloģijā - 44,1% (2022./23.m.g. 41%). Negatīva dinamika visvairāk vērojama angļu valodā - 54,9% (2022./23.m.g. 63,4%), mazāks pazeminājums vērojams sociālajās zinātnēs - 39,7% (2022./23.m.g. 43%) un ķīmijā - 58,9% (2022./23.m.g. 63%). Iepriekšējā gada līmenis saglabājies ģeogrāfijā – 39,4% (2022./23.m.g. 39%). Jānodrošina mācību atbalsta pasākumu komplekss sociālajās zinātnes un ģeogrāfijā, sekmējot vismaz pietiekama mācību snieguma līmeņa sasniegšanu.

 

    1. Izglītības iestādes galvenie secinājumi par izglītojamo ikdienas mācību sasniegumiem.

 

Ikdienas mācību sasniegumi 4.-9.klasēs optimālā un augstā apguves līmenī ir samazinājušies no 52,4% līdz 49% (optimālais apguves līmenis samazinājies no 51,3% uz 45,8%, augsts apguves līmenis nedaudz palielinājies no 1,1% līdz 3%), līdz ar to pārsvarā tie ir pietiekamā apguves līmenī - 50,6% (pagājušajā mācību gadā 46,5%).

Šajā mācību gadā ir samazinājies izglītojamo skaits (3 izglītojamie no 505) ar nepietiekmiem mācību sasniegumiem 4. – 9.klašu grupā (no 1,1% uz 0,6%) atsevišķos mācību priekšmetos: matemātika, angļu valoda un krievu valoda.

10.-12.klasēs izglītojamo mācību sasniegumi pārsvarā ir pietiekamā līmenī, tas ir gandrīz tāds pats kā pagājušajā gadā (52,1% → 52,5%), un ir nedaudz paaugstinājies optimāla līmeņa (43,8% → 45,8%) un samazinājies augsta līmeņa (4,1% → 1,7%) vērtējumu skaits.

Vidējie mācību rezultāti 2023./2024.m.g. 4. – 9.klašu (7,4 balles) un 10.-12.klašu (7,2 balles) grupā ir gandrīz tādi paši kā pagājušajā mācību gadā.

Jāpilnveido sistēma individuālajam darbam ar izglītojamiem, kas nodrošinātu iespēju vairāk nekā 50% izglītojamo 10.-12.klasēs sasniegt optimālus un augstus mācību rezultātus (vidēji 7,5 balles), jo šajā mācību gadā tie ir 43,33% (bija 37,7%), un 4.-9.klasēs – šajā mācību gadā 44,8% (bija 46,6%).

Nepieciešams paaugstināt optimāla un augsta apguves līmeņa rezultātus 4.-9.klasēs un 10.-12.klasēs (vairāk nekā 50%), jo šobrīd tie pārsvarā ir pietiekamā apguves līmenī.

Izglītības iestāde nodrošina konsultācijas izglītojamiem ar nepietiekamiem mācību sasniegumiem, ir izstrādāti individuālie darba plāni, sniegts pedagoga palīga atbalsts, nodrošināta sistemātiska saziņa ar izglītojamo vecākiem (individuālas sarunas ar direktores vietniekiem izglītības jomā, mācību priekšmetu pedagogiem, klases audzinātājiem).

 

 

 

  1. Informācija par izglītības iestādes akreditācijā vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi ja attiecināms, un tikai par tiem uzdevumiem, kuru izpilde veikta 2023./2024.m.g.

 

Uzdevums

Informācija par izpildi

Nav attiecināms.

Visu uzdevumu izpilde veikta līdz 2023./2024.m.g.

 

 

  1. Informācija par izglītības iestādes 2023./2024.m.g. apmeklējumā noteikto uzdevumu ieviešanu ja attiecināms IKVD apmeklējums, un tikai par tiem uzdevumiem, kuru izpildi noteikts ietvert pašnovērtējuma ziņojumā

 

Uzdevums

Informācija par izpildi

Papildināt izglītības iestādes izglītības kvalitātes mērķus 2023./2024.m.g. ar pāreju uz vienotu skolu kā vienu no izglītības kvalitātes rādītājiem, norādot kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kuri izglītības iestādei sasniedzami izglītības programmas īstenošanā 1.,4.,7.klasēs.

Ir papildināti izglītības iestādes izglītības kvalitātes mērķi “Rīgas Ostvalda vidusskolas 2023./2024.mācību gada plānā” ar pāreju uz vienotu skolu kā vienu no izglītības kvalitātes rādītājiem, norādot kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kuri izglītības iestādei sasniedzami izglītības programmas īstenošanā 1.,4.,7.klasēs (29.11.23. direktores rīkojums Nr.VSO-23-198-rs “Par Rīgas Ostvalda vidusskolas 2023.,2024.mācību gada plāna papildinājumu apstiprināšanu”).

Izstrādāt izglītības iestādes ieteikumus pedagogiem mūsdienīgas un efektīvas mācību stundas īstenošanai, lai veidotu vienotu redzējumu par kvalitātes prasībām izglītības procesā, un veikt kontroli pār to īstenošanu ikdienas mācību procesā.

Skolas administrācija 2023./2024.m.g. veica pedagogu mācību stundu vērošanu - kopumā tika apmeklētas un analizētas 58 mācību stundas pie 45 pedagogiem (apmeklētas stundas pie vairāk kā 85% skolotāju).

Lai sekotu līdzi un nodrošināt veiksmīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā, tika veikta mācību stundu vērošana ne tikai 1., 4. un 7.klasēs, bet arī pārējās klasēs.

1. kl., 4. kl., 7. kl. tika vērotas šādas mācību stundas: matemātikā, dabaszinībās, fizikā, vācu valodā, angļu valodā, mūzikā, datorikā, sociālajās zinībās, Latvijas un pasaules vēsturē, sportā un veselībā, dizainā un tehnoloģijās.

Sniegti konkrēti ieteikumi skolotājiem:

  • Kā pielāgot izglītības vidi klasē, lai mācību stunda varētu notikt latviešu valodā:  atgādnes, instrukciju sniegšana, skolotāja valodas temps, runājošas sienas.

  • Kā tekstveida uzdevumus pielāgot skolēnu  individuālajām prasmēm.

  • Kā palīdzēt skolēniem attīstīt prasmi novērtēt savus mācību rezultātus.

  • Kā attīstīt mācīšanās prasmes: organizēt savu darbu, sadarboties grupā, attīstīt pētnieciskā darba prasmes.

  • Kā organizēt  stundu, lai aktivitātes būtu jēgpilnas, pēctecīgas.

  • Kādus mācību paņēmienus izmantot, ja skolēns nesaprot skaidrojumu, uzdevumu latviešu valodā.

Papildus skolas administrācijas mācību stundu vērošanai tika organizētas MJ koordinatoru, mācīšanās konsultantes MJ skolotāju stundu vērošana un analīze.

Dabaszinību, ģeogrāfijas un bioloģijas skolotāji vadīja atklātās stundas Rīgas skolu direktores vietniekiem un skolotājiem, kopumā 5 mācību stundas.

Tika organizēti diagnosticējošie darbi par skolēnu caurviju prasmi “tekstpratība” 1., 3., 4., 6. un 7.klasēs.

20.11.2023. Skolas pedagogu informatīvā sanāksme par mācību stundu vērošanas kritērijiem un stundu vērošanas rezultātiem. Pedagogu profesionālās prasmes efektīvai mācību stundai un ieteikumi efektīvai mācību stundai īstenošanai.

20.11.2023. MP sanāksme. MJ darba uzdevumu korekciju apspriešana mācību stundu efektivitātes paaugstināšanai. MJ darba plāna korekcijas apstiprināšana.

MP un direktores vietnieces kopīgs darbs pie ieteikumu pedagogiem mūsdienīgas un efektīvas mācību stundas īstenošanai izstrādes. Paveiktais: izstrādāta un apspriesta ar pedagogiem metodiskā atgādne par mūsdienīgas un efektīvas mācību stundas īstenošanas principiem. Pilnveidota stundu vērošanas un analīzes lapa, pievēršot palielinātu uzmanību skolotāju prasmei komunicēt SR un sniegt efektīvu AS.

MJ ietvaros organizēti metodiskie pasākumi/darbnīcas efektīvas stundas organizēšanai un vadīšanai:

  • MJ “1.-4.klases”. 24.10.2023. Pasākums-darbnīca mācību stundas kvalitātes paaugstināšanai (SR: kā komunicēt ar skolēniem par stundas SR viņiem saprotamā valodā)

  • MJ “Svešvalodas”. 16.11.2023. Skolotāju pieredzes apmaiņas seminārs/labās prakses piemēri “ Efektīva mācību stunda” (SR: kā pareizi formulēt stundas SR; kā var saņemt no skolēniem AS par SR sasniegšanu).

  • MJ “Dabaszinātnes un matemātika”. 01.12.2023. Pieredzes apmaiņa par metodēm un jēgpilniem uzdevumiem SR sasniegšanai mācību stundā.

  • MJ “Latviešu valoda un literatūra”. 27.12.2023. Interneta platformā Tavaklase.lv izvēlēto video stundu analīze pēc sasniedzamā rezultāta komunicēšanas un atgriezeniskās saites sniegšanas.

Pedagoģiska sēde. 03.01. 2024. “Mācību stundas SR un AS”. Sēdes SR: Formulē mācību stundas SR atbilstoši SMART kritērijiem. Zina un piedāvā paņēmienus kā komunicēt par SR. Zina un piedāvā paņēmienus kā organizēt AS par stundas SR.

 

 

Izglītības iestādes vadītājs J.Ivanova

 

 

Saskaņots:

Rīgas valstspilsētas pašvaldības

Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i.

I.Balamovskis