Audzināšanas darba plāns

Body

 

RĪGAS OSTVALDA VIDUSSKOLA

Dammes iela 20, Rīga, LV-1067, tālrunis 67423748, 67422819, e-pasts: rovs@riga.lv



 

Audzināšanas

darba programma












 

Rīga

2025. / 2026.  – 2027. / 2028. m. g.

Ievads un programmas aktualitāte

 

Rīgas Ostvalda vidusskolas “Audzināšanas darba programma”, turpmāk tekstā “Programma” balstās uz valsts izglītības nostādnēm, Rīgas Ostvalda vidusskolas prioritātēm.

 Mērķis- nodrošināt iespējas izglītojamam pilnveidoties par daudzpusīgi attīstītu, aktīvu sabiedrības līdzdalībnieku, ar pieredzi Latvijas kultūrvēstures tradīcijās, stiprinot piederību un lojalitāti Latvijas valstij, kas ikdienā balstīta uz vērtību un tikumu īstenošanu.

 

Audzināšanas darba programma ir skolas reglamentējošs dokuments, kas nosaka
audzināšanas darba mērķus un uzdevumus, darba metodes un formas, klases stundu plānojums pa tematiskajām grupām. Programmai ir ieteikuma raksturs. 

 

Programmā ir ievēroti normatīvie akti, kas reglamentē audzināšanas darbības īstenošanu:

  • Izglītības likums;
  • Bērnu tiesību aizsardzības likums;
  • ANO Konvencija par bērnu tiesībām
  • MK 24.11.2009. noteikumi Nr. 1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo

drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos“

  • MK 01.02.2011. noteikumi Nr. 89 „Kārtība, kādā izglītības iestāde informē

izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi”

  • MK 15.07.2016. noteikumi Nr. 480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un

informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība”

  • MK 03.09.2019. noteikumi Nr.416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās

izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”


 

Programmas uzdevumi

 

  • Organizēt un īstenot mērķtiecīgu, jēgpilnu audzināšanas darbu Rīgas Ostvalda vidusskolā, atbilstoši aktuālajām izglītības un audzināšanas nostādnēm, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu, intereses, vajadzības.
  • Veicināt Vienotas skolas īstenošanu visos izglītības posmos, stiprinot izglītojamo lojalitāti Latvijai un paplašinot izglītojamo kultūrvēsturisko pieredzi mācību procesā, audzināšanas darbā, ārpus stundu un ārpusskolas aktivitātēs. 
  • Pilnveidot izglītojamo izpratni par kompetenču pieeju, tikumisko un vērtīborientēto audzināšanu, turpinot izkopt skolēnos tikumus: atbildību, centību, drosmi, godīgumu, gudrību, laipnību, līdzcietību, mērenību, savaldību, solidaritāti, taisnīgumu, toleranci.
  • Popularizēt izglītojamo piederību Rīgas Ostvalda vidusskolai kā progresīvai mācību iestādei, motivējot izglītojamos iesaistīties skolas organizētajos ārpus stundu, ārpus klases pasākumos, piedāvātajās interešu izglītības programmās, projektos un popularizēt Rīgas Ostvalda vidusskolas statusu, piedaloties mācību priekšmetu olimpiādēs, pilsētas un Latvijas mēroga konkursos, atbilstoši individuālajām interesēm. 
  • Pilnveidot sadarbības sistēmu, pilsoniskās līdzdalības kompetenču attīstībā, sadarbojoties: Izglītojamais- Pedagogi- Vecāki- Atbalsta personāls.
  • Turpināt profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu klašu audzinātājiem, izmantojot Rīgas Ostvalda vidusskolas personāla iekšējo kapacitāti.
  • Veicināt izglītojamo izpratni par personisko drošību, drošu vidi, drošības preventīvajām metodēm sociālajā un digitālajā vidē, kur vērties apdraudējuma gadījumos, kā rīkoties ekstremālās situācijās. 
  • Veicināt izglītojamo izpratni par vides izglītību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, uzņemoties personisko atbildību un izglītojot sabiedrību. 


 

 

Darba metodes un formas

 

 

Īss raksturojums

Norises plānojums

Darbs ar masu medijiem 

Skolotājs piedāvā skolēniem kādu no mediju sniegtajām informācijām uzdevumu veikšanai. Svarīgi skolēniem ir iemācīties saprast mediju valodu, pasniegto realitātes atspoguļojumu, saprast atspoguļoto notikumu cēloņus, atpazīt piedāvātās informācijas mērķus. Skolēni mācās izteikt savu viedokli par informāciju TV, radio, avīzēs, žurnālos utt. Nozīmīgi iekļaut arī filmu skatīšanos, lai mācītos tās vērtēt. 

Sagatavošanās. Skolotājs ir rūpīgi saplānojis uzdevumus pirms atbilstošām aktivitātēm. Sagatavo skolēnus, piemēram, filmas tematikai, pastāsta par jautājumiem, kurus uzdos pēc filmas skatīšanās, kam jāpievērš uzmanība, skatoties filmu. Analīze. Skolēni atbilstoši izvirzītājiem uzdevumam veic kritisku skatīšanos/ klausīšanos vai skatīšanos. Iegūst informāciju – analīzē, veido jautājumus vai atbild uz jautājumiem. Saruna. Tiek apspriesti skolēnu veiktie uzdevumi, viņu secinājumi par uztverto un saprasto.  

Diskusija 

Diskusijā tiek izpētīta un apspriesta kāda problēma/ jautājums, lai tās dalībniekiem veidotos sava attieksme pret piedāvāto tematu.. Skolēni cenšas izprast un pieņemt citu viedokli, mācās skaidri un precīzi formulēt savu viedokli. Diskusija ir sadarbība grupā un sekmē skolēnu komunikācijas prasmes, taču tik pat nozīmīga tā ir paškompetences attīstīšanai, piemēram, ir jāapgūst prasme pārvarēt bailes, nedrošību sevī, runājot auditorijai. Galvenie skolēna uzdevumi diskusijā: skaidri izteikt savas domas; ieklausīties citos, izprast citu viedokli, uzņemties atbildību. 

Sagatavošanās. Tiek izlemts, kam, kad, kur, ar ko, par ko ir jādiskutē, kāds būs diskusijas veids, kādi būs diskusijas noteikumi. Tēžu izstrādāšana. Tiek izvirzītas, izstrādātas diskusijas tēzes. Argumentēšana. Notiek diskusija-vispirms pamatojošus un atspēkojušus argumentus izsaka oponenti, pēc tam – oponenti. Vēlāk var iekļaut citus argumentus. Novērtēšana. Diskusiju var noslēgt pat ar balsošanu (balsot var pat klausītāji). Izmantojami visi diskusiju veidi: punktētā diskusija; piramidālā diskusija; debates, sniega bumba; plenārdiskusija, 2 cepuru diskusija (vienai un tai pašai personai ir par un pret loma, ko parāda cepuru maiņa.) 

Drāmas metode 

Tā tiek uzskatīta par instrumentu, kas palīdz attīstīties ikvienam cilvēkam, veikt vingrinājumus dzīves mākslā, atklājot sevi

un savus uzskatus.

Drāmas metode ietver trīs būtiskas pakāpes: 1) paplašināt zināšanas par sevi (ietvertas zināšanas par savu ķermeni, savām spējām, savu “es”); 2) paplašināt zināšanas par citiem, par konfliktu risināšanu (mēģina saprast citus – klases biedrus, ģimeni, skolotājus utt., iemācīties viņos klausīties un sazināties); 3) paplašināt zināšanas par sabiedrību (kā sabiedrība darbojas, ko tā prasa no indivīda). 

Piemēram, uzdevums “Krēsls” (sekmē koncentrēšanās spējas): izvēlas kādu krēslu/priekšmetu, manipulē ar to – izspēlējot dažādas objekta pozīcijas un iekļaujot tajā citus dalībniekus. Sagatavošanās/iejušanās. Krēsls tiek nolikts klases vidū un uzsākta diskusija par krēsla pielietošanas iespējām. (Tiek aicināti apzināties savu emocionālo noskaņojumu un koncentrēties.) Spēle. Katrs skolēns pēc kārtas paņem krēslu un parāda, kā vēl varētu izmantot krēslu (apgāž krēslu ar kājām gaisā un iedomājas, ka tā ir dzimšanas dienas torte un nopūš 4 svecītes. 

Klases pārrunas 

Pārrunās skolēni tiek iesaistīti kā sociāli vienlīdzīgi, atbildīgi klases dalībnieki. Skolotājs ir grupas vadītājs. Grupas pārrunas palīdz skolēniem saprast sevi un citam citu, kā arī vērtēt savu motivāciju un uzskatus, palīdz izpētīt un saprast problēmas, kā tās risināt savā klasē un skolā. Klases pārrunas stimulē bērnus klausīties citos, palīdzēt citiem. (Dalīta atbildība.) Pārrunās tiek noteikti grupas likumi un sekas. 

Ievada saruna. Rosina skolēnu interesi par tematu un sagatavo viņus pārrunām. Izzināšana. Skolēns izsaka savas domas un izjūtas par tēmu, atbildot uz jautājumiem (sākumā tie ir vispārīgāki, pēc tam kļūst arvien konkrētāki). Skolotājs palīdz bērniem iegūt izpratni par doto tēmu. Darbība. Konkrētu ideju meklēšana, kā risināt jautājumus, kas sagādā skolēniem problēmas. Tiek uzsvērtas specifiskas uzvedības pārmaiņas. Noslēgums. Kopsavilkums un iespēja skolēniem pateikt, ko viņi ir apzinājušies. 

Klases sanāksmes Riņķa laiks 

Klases ikdienas notikumi prasa to kopīgu apspriešanu. Tas ir laiks/iespēja, kad spriest par attiecībām, vienādajām tiesībām, draudzību, taisnīgumu u.c. Tā arī ir iespēja regulāri nodrošināt iespēju apspriest to, kas skolēnus satrauc, apsvērt un pārrunāt problēmas, izstrādāt risinājumus, darbības plānus. (Sanāksmes norise ir tikpat svarīga kā saturs!)

Sanāksmes sākums – iesildīšanās spēles, vingrinājumi. Skolēni sēž aplī (tiek nodrošināts savstarpējs redzes kontakts). Sākumā nepieciešams atgādināt par pamatlikumiem: nevienam nav tiesību otru pazemot; neviens nedrīkst cita vārdu lietot negatīvā nozīmē; visiem ir jāklausās ikviens runātājs; ikvienam tiek dota iespēja runāt.. Atklāta saruna. Sanāksmes struktūra vienmēr ir līdzīga, mainās tikai tās saturs. 

Mape 

Skolēns pats veido šo mapi, izvēloties, kādu informāciju vēlas tajā iekļaut. Skolotājs plāno individuālas sarunas ar skolēnu, lai pēc noteikta perioda varētu kopīgi izvērtēt gan sasniegtos rezultātus, gan problēmas, kas radušās. Tas veicina pašizpēti, pašanalīzi, pašregulāciju. 

Sagatavošanās. Tiek pārrunāts par skolēnu vajadzībām sevi izzināt un izvēlēties mērķus sevis pilnveidošanai. Tiek izstrādāta programma, kā var īstenot savus nodomus. Mapes veidošana. Tiek precizēts, kādu informāciju par skolēnu ietvers mapē, kā analizēs sevi un savus sasniegumus. Analīze un novērtēšana. Individuālajās sarunās ar skolēniem sekmē viņu izpratni: kā, kad, kur, kāpēc es tā domāju un rīkojos. Rezultātā top atkal jauna programma vai papildinājumi iepriekš veidotajai programmai. 

Projekta metode 

Skolēni tiek iesaistīti: 1) izpētes projektos, kuru mērķis – iegūt un sistematizēt informāciju vai noskaidrot, izzināt kādu problēmu; 2) darbības projektos, kuru mērķis – veikt reālas, praktiskas, konkrētas izmaiņas klases, skolas, vietējās sabiedrības mērogā. Projekta metode nodrošina bērna pamatvajadzības, kas ir svarīgas viņu personības attīstībai: būt pieņemtam, būt piederīgam savai klasei; būt līdzatbildīgam; iemācīties jaunu pieredzi, izteikt sevi, piedalīties un apliecināt sevi. 

Svarīgākais–lai skolēni varētu brīvi izteikt savas domas. Iniciatīvu sistematizācija. Skolēnu radušās idejas tiek kopīgi analizētas(iepriekš vienojas par formu, kādā to darīs). Šis posms beidzas ar projekta skici – jomu, kurā skolēni turpmāk darbosies. Tā nav jāapraksta detalizēti, iezīmē tikai galvenos elementus. Darbības jomu kopīga attīstīšana. Izveidojas projekta plāns – tiek nolemts, ko, kurš, kā dara un arī kāpēc kāds kaut ko dara. Realizācija. Aktivitātes darbības jomā, projekta realizācija. Realizācijas laikā tiek iekļauts “plānots laiks”, kad tiek pārrunāts sasniegtais, problēmas, meklēti jauni risinājumi. Projekta noslēgums. Skolēni grupā apspriež projekta rezultātu (tāpat kā projekta iniciatīvu). Tiek izvērtēta grupas sadarbība: kā tika ievērota vienošanās, kuras darbības vēlmes īstenojās/ neīstenojās utt. 

Sarunas mazās grupās 

Skolēni sarunās apmainās ar viedokļiem, vērtējumiem un pieredzi. Ikviens grupā izsaka savu viedokli un gūst informāciju no citiem. Sarunām skolotājs izvirza noteiktus uzdevumus un noteikumus. Par sarunas tēmu var kļūt arī paši spēles noteikumi. Sarunas attīsta komunikatīvās prasmes. 

Sagatavošanās. Tiek izveidotas grupas un vienojas par sarunas tēmu un noteikumiem. Saruna. Novērtēšana/refleksija. Analizē gan sarunas norisi, gan sarunas rezultātus. 

Simulācijas spēles 

Skolēni iejūtas lomās un darbojas iedomātā vidē. Tipiskākie uzdevumi ir atrast, pamatot un prezentēt savu lēmumu un risinājumu specifiskās situācijās. Sarežģītas ir tās situācijas, kurās skolēniem nepieciešams izmantot apjomīgas fona zināšanas, lai varētu iejusties lomā. Pedagogs palīdz skolēniem izpētīt problēmsituācijas aspektus un salīdzināt alternatīvos viedokļus. Simulācijas spēles var palīdzēt skolēniem apzināties personas vērtības un uzvedību, apgūt personu savstarpējo attiecību problēmu risināšanas stratēģijas. Tās sekmē empātijas attīstību – spēju just līdzi citu emocijām, pārdzīvojumam, iejusties otra cilvēka situācijā un to saprast. 

Sagatavošanās. Nepieciešams precīzi analizēt vides iezīmes, lai šo situāciju varētu atveidot pēc iespējas tuvāk realitātei. Skolēni tiek ievadīti situācijā/problēmā. Parasti tiek piedāvātas kompleksas situācijas, un skolēni iepazīstināti ar spēles nosacījumiem. Spēles sagatavošana. Skolēni analizē un sadala lomas. Vienojas par spēles variantu, iejūtas problēmsituācijā un lomā. Spēle. Skolēni vai nu pa vienam vai grupās veic spēles darbības. Novērtēšana. Spēles problēmsituācijas tiek attiecinātas uz pašreizējo dzīves pieredzi un tās problēmām, tiek analizēti rīcības vispārējie principi. Nepieciešams izvērtēt veiksmes un neveiksmes, kā arī spēles norises kvalitāti. Iespējams izmantot visdažādākos veidus: lomu spēles, plānošanas spēles, lietišķās spēles; personu simulācija; likumu spēles, datorsimulācijas. 

Situāciju analīze 

Skolēni individuāli vai grupās strādā ar materiāliem par kādu situāciju/gadījumu. Skolēnu uzdevums ir atrast, pamatot un pēc tam prezentēt lēmumus un risinājumus katram konkrētajam gadījumam, salīdzināt tos ar reālām situācijām dzīvē. Dažādu situāciju analīze ļauj risināt reālus (vai reālajai dzīvei tuvus) notikumus klasē, ģimenē, skolā, sabiedrībā. 

Sagatavošanās. Ir izveidots situācijas apraksts. Tiek sagatavoti materiāli (laikraksti, žurnāli, literārie darbi, video un audio materiāli) un skolēni tiek ierosināti konkrētai tēmai/uzdevumam. Analizēšana. Skolēni interpretē situāciju un cenšas iegūt vēl papildus informāciju par situāciju. (Kādi faktori sekmēja notikumu attīstību? Kāds bija notikuma iemesls? Vai rīcība varēja būt citāda? Kāda?). Izstrādāšana. Var izveidot grupas, lai salīdzinātu problēmu interpretācijas, pārbaudītu risinājumu iespējas un izdarītu secinājumus. Izvērtēšana. Tiek prezentēti rezultāti (lēmumi, rīcības plāns, ieteikumu pakete utt.) un diskutēts par atsevišķiem risinājumiem. Beigās tiek izlemts par vienu risinājumu. Pielietošana. Tiek salīdzināts atrastais risinājums ar dzīvē pieņemtajiem lēmumiem. Iespējamie varianti: novērtēšanas gadījums; izlemšanas gadījums; informācijas gadījums; problēmas atrašanas gadījums; problēmas risināšanas gadījums; izpētes gadījums; pastkastītes gadījums. 

Spēles 

Spēles pilda vairākas funkcijas: veicina skolēnu izziņas spēju attīstību; stimulē radošo procesu; palīdz attīstīt sadarbības prasmes, veidojot iecietīgu attieksmi pret citiem tās dalībniekiem; veicina spriedzes mazināšanos grupā, ļauj gūt pozitīvas emocijas un gandarījumu par veiksmīgu darbību. 

Sagatavošanās. Tiek izvirzīts mērķis, motivēti skolēni, iepazīstināti ar noteikumiem un lomu pieņemšana. Spēles norise. Nepieciešams nodrošināt visu spēlētāju aktīva līdzdarbība un līdztiesība, spēles noteikumu ievērošana. Jārūpējas par pozitīvu emocionālo fonu. Spēles noslēgums. Darbības un rezultātu izvērtēšana. Analīzi nepieciešams veikt pašiem spēles dalībniekiem. 

Vizualizācija 

Skolēni izveido dažādus simboliskus uzskates līdzekļus: domu kartes, shēmas, zīmējumus utt. 

Sagatavošanās. Lai skolēni iedziļinātos tēmā, skolotājs sagatavo kādu “iesildīšanās uzdevumu”, piemēram, tematam par vidi klasē, tie var būt nepabeigtie teikumi, kurus pabeidz katrs skolēns individuāli: mūsu klasē ir veiksmīga...; mūsu klasē es gribētu mainīt...utt. Vizualizēšana. Grupa veido kolāžu par sociālo vidi klasē, vērtējot savstarpējās attiecības. Izdomā kolāžas nosaukumu. Novērtēšana. Skolotāja kopsavilkums par vērojumiem kolāžas veidošanas laikā. Kolāžas tiek piestiprinātas klasē pie sienas un skolēni pārrunā, kāda ir darba pamatdoma. 

 

Atbalsts klašu audzinātājiem un priekšmetu skolotājiem

  • Organizēt pedagogu profesionālo pilnveidi, izmantojot skolas iekšējos resursus, atbilstoši klašu audzinātāju vajadzībām, aktualitātēm un tendencēm izglītības jomas evolūcijā. 
  • Izstrādāt metodiskā atbalsta materiālu krātuvi klašu audzinātāju vajadzībām MS Teams platformā, kur uzglabājas klašu audzinātāju paveiktais, labās prakses piemēri, kā arī aktuālās veidlapas un atbalsta materiāli.
  • Veicināt pozitīvu sadarbību: skolēns- vecāki- skola, piedāvājot daudzpusīgas sadarbības iespējas, iesaistos skolas pasākumos, īstenojot sadarbības pasākumus, kā arī nodrošinot atbalsta materiālus un informācijas apriti.
  • Izstrādāta un pieejama klašu audzinātāju dokumentācija efektīvai darba organizācijai, atbilstoši skolas iekšējajām vajadzībām un valsts izglītības nostādnēm, kas sekmē Vienotas skolas īstenošanu. Jaunās dokumentācijas aprobācijai tiek sniegti informatīvie semināri, skaidrojot jauno veidlapu nozīmi, izpildi un iesniegšanas kārtību. 

 

Klases stundu plānojums pa tematiskajām grupām

 

Balstoties uz Valsts izglītības satura centra izstrādātā metodiskā atbalsta materiālu “Ieteikumi Klases stundu programmas īstenošanai”, Rīgas Ostvalda vidusskolas klašu audzinātāji īsteno ieteiktās klases tematiskās grupas, atbilstoši vecumposmu rekomendācijām apakštēmu izvēlē.

Klases stundu tematiskās grupas: 

  • „Veselība un vide”
  • „Sevis izzināšana un pilnveidošana”
  • „Piederība valstij”
  • „Pilsoniskā līdzdalība”
  • „Karjeras izvēle” 
  • „Drošība” 

 

Nepieciešamo stundu skaitu tematu apguvei klases audzinātājs izvēlas, ņemot vērā klases vajadzības. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta pilsoniskās izglītības jautājumiem visplašākā nozīmē, t.sk., ietverot valstiskās audzināšanas un tikumisko vērtību apguves aspektus, kā arī Vienotas skolas īstenošanu, iekļaujošas vides veidošanu, izglītojamo paplašinātas mācīšanās pieredzes veidošanu. 

Liels atbalsts pilsoniskās līdzdalības īstenošanā ir Mācību jomu koordinatori un pedagogi latviešu valodā, sociāli pilsoniskajā jomā, kā arī Rīgas Ostvalda vidusskolas Skolēnu pašpārvalde. 

 

Klašu stundu ietvaros turpinās darbs pie vērtību un tikumu audzināšanas, ar mērķi veicināt atbildīgu, rīcībspējīgu, lojālu sabiedrības locekļu personību veidošanos, kas izprot Latvijas kultūras vērtības, cieņpilni izturas pret Latvijas valsti, valodu un tradīcijas. 

Audzināšanas uzdevumi attieksmes veidošanai ir veicināt izglītojamo: 

  • spēju brīvi un patstāvīgi domāt, attīstot kritisko domāšanu, morālo spriestspēju un sekmējot atbildīgu rīcību; 
  • sevis apzināšanos, pašizziņu, gribas audzināšanu, pašpilnveidi un pozitīvu pašvērtējumu, pašaudzināšanu mūža garumā; 
  • brīvību kā iespēju īstenot savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības, tajā skaitā brīvību;
  • pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām un sekmēt to ievērošanu;
  • cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, veselību veicinošu un drošu paradumu izkopšanu;
  • orientāciju uz ģimeni, laulību, paaudžu vienotības apzināšanos vērtību saglabāšanā, tautas ataudzē un valsts attīstībā; 
  • piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, izpratni par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu, tradīcijām un to saglabāšanu, līdzdalību kultūras mantojuma un tradīciju pārnesē un latviskās kultūrtelpas attīstībā mūsdienās; 
  • mērķtiecīgu attieksmi pret darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu un labklājības avotu;
  • nacionālās identitātes un valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijas valstij, Satversmei un patriotismu; 
  • sadarbību izglītošanās procesā un ārpus tā, pilsonisko līdzdalību demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanā; 
  • atbildību par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju.

Vērtības veido nozīmīgu lietpratības daļu. Tās ir pamats ieradumiem, kas, mērķtiecīgi attīstīti, nostiprinās par tikumiem, t. i. par apgūtām un sev ieņemtām vērtībām. Skolas uzdevums ir bērniem un jauniešiem veidot visaptverošu izpratni par tādām vērtībām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, veidojot vērtējošu attieksmi un atbildību par sevi un savu rīcību. Redzējums par skolēnu ietver nozīmīgus ieradumus, kuru sistemātiskas nostiprināšanas rezultātā veidojas šādi būtiskākie tikumi:

  • atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
  • centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
  • drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
  • godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
  • gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē; 
  • laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
  • līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
  • mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību; 
  • savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus; 
  • solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem; 
  • taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
  • tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

 

Plānotie rezultāti

 

  • Organizēti pasākumi Vienotas skolas īstenošanai: 
    • skolēnu nacionālās identitātes un valstiskuma apziņas, lojalitātes Latvijas valstij, Satversmei, Eiropas un pasaules kultūrtelpai un vērtībām patriotisma audzināšanā, t.sk. skolas, pagasta, novada, valsts svētku svinēšana un atceres dienu atzīmēšana, 
    • skolas tradīciju kopšana veidošana (koncerti, izstādes, konkursi, diskusijas, skolēnu radošo un izpētes darbu apkopojumi, 
    • klases stundas, sporta sacensības, godināšanas, atceres un piemiņas pasākumi, tikšanās, talkas, ekskursijas, u.c.).
  • Pilnveidota skolēnu sociāli emocionālā audzināšana labbūtības veicināšanai - savstarpējo attiecību kultūra, konfliktu risināšana, vardarbības mazināšana, iecietības  veicināšana, savu pienākumu un tiesību ievērošana, pamatvērtību popularizēšana (klases stundas, diskusijas, pieredzes apmaiņa, lomu spēles, tikšanās ar speciālistiem, labdarības akcijas).
  • Aktīva Skolēnu pašpārvaldes darbība, plānojot un īstenojot daudzpusīgus pasākumus, atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām, veicinot līderības prasmes un sadarbību, līdzdalību, integrējot Vienotas skolas pieeju un veicinot skolēnu labbūtību. 
  • Aktīva dalība starptautiskos projektos, valsts projektos, veicinot izglītojamo konkurētspēju, talantu izkopšanu, līderības spējas, kā arī piederības sajūtu skolai un valstij. 
  • Karjeras attīstības atbalsts integrēts mācību procesā un audzināšanas darbībā, atbilstoši skolēnu vecumposmam, balstoties uz skolēnu interesēm, izmantojot pieejamos resursus un daudzpusīgas darba organizācijas formas: Ēnu dienas, klases stundas, atvēro durvju dienas, ekskursijas, tikšanās ar vecākiem, skolas absolventiem, dažādu profesiju pārstāvjiem, uzņēmumu darbiniekiem.
  • Pilnveidota skolēnu izpratne un informētība par drošības pasākumiem un aktualitāti, attīstot cieņu vienam pret otru, īstenojot: tematiskas klases stundas, ārpusstundu pasākumi par drošību, lekcijas, tikšanās ar drošības nozaru pārstāvjiem, veicinot skolēnu labbūtību. 





 

Audzināšanas darba prioritātes:

2025.-2026.m.g.

2026.-2027.m.g

2027.-2028.m.g.

Skolēnu sociāli emocionālā audzināšana labbūtības veicināšanai.
  • Skolēnu nacionālās identitātes un valstiskuma apziņas, lojalitātes Latvijas valstij, Satversmei, Eiropas  kultūrtelpai veicināšanai.

Aktīva vecāku iesaiste komunikācijā Skola- skolēns- vecāks, skolas pasākumos un tradīcijās, karjeras izglītībā, vērtīborientētā audzināšanā, pilsoniskajā līdzdalībā, ilgtspējīgas vides attīstsībā, atbalsts bērniem nodrošināšanā. 

Sasniedzamais rezultāts

kvalitatīvais 

kvalitatīvais 

kvalitatīvais

Nodrošināts atbalsts skolēnu labbūtības veicināšanai, nodrošinot pozitīvu psihoemocionālo vidi. Veikti preventatīvie pasākumikonfliktu, mobinga, vardarbības novēršanai.

Nodrošināti metodiskā atbalsta materiāli klašu audzinātājiem un pedagogiem skolēnu izpratnes veicināšanai par pilsonisko apziņu, līdzdalību un kultūrtelpas izpratni.

Pilnveidota sadarbības sistēma skolēns-skola-vecāki, aktīva vecāku dalība skolas tradīcijās. Uzsākts atbalsts vecākiem par mūžiglītības iespējām, tendencēm un resursiem. 

kvantitatīvais

kvantitatīvais

kvantitatīvais

Katrā klasē īstenota vismaz 1 tematiskā klases stunda semestrī par sociāli emocionālo labbūtību, konfliktu risināšanu, vardarbības novēršanu, bulingu, mobingu, tiesību ievērošanu balstoties uz klases vajadzībām. Ieraksts E-klases žurnālā.

 

Uzlabota skolēnu uzvedības kultūra, skolēnu attieksmes, vērtību izpratne, kas fiksēta uzvedības žurnālā, klases raksturojumā. Kopējie klases uzlabojumi fiksēti vecāku sapulču protokolos. Uzvedības kultūras, konfliktu situāciju uzskaitei izmantoti individuālie ieraksti vecākiem E-klasē, individuālo sarunu uzskaites veidlapā. 

 

Vismaz 80% klašu izmantoti atbalsta personāla pakalpojumi (atbalsta materiāli, informācijas resursi, tematiskās stundas, lekcijas, akcijas, flešmobi, spēles, tikšanās ar speciālistiem) atbilstoši klases, skolēnu vajadzībām: psihoemocionālā labklājība, uzvedības kultūra, pašnovērtējums, vardarbības novēršana, mobings, bulings. 

 

Dalība EMU projektā.

Īstenotas klases stundas un ārpusstundu pasākumi katrā klasē balstoties uz klašu audzinātāju tematiskajiem plāniem. Rezultāti fiksēti klašu audzinātāju atskaitēs, E-klases ierakstos, kultūras kompetenču veidošanas veidlapās.

 

Stiprinātas skolas tradīcijas patriotisko svētku organizēšanā, veicinot pilsonisko piederību, lojalitāti Latvijas valstij. Īstenoti svinīgie pasākumi, akcijas, Skolēnu pašpārvaldes īstenotās izglītojošās aktivitātes, dalība pašvaldības organizētajos pasākumos, projektos. Rezultāti atspoguļoti ierakstos E-klasē, pedagogu pašnovērtējumā, klases audzinātāju atskaitē, kultūras kompetenču veidošanas veidlapā, publicitātes ierakstos skolas mājas lapā, MJ Audzināšanas darba plānojumā, gada atskaitē.

 

Izstrādāti metodisko materiālu krātuve klašu audzinātājiem, kas pieejama MS TEAMS mapē, sadarbībā ar vēstures un sociālo zinību skolotājiem. 

 

Īstenoti pasākumi sadarbībā ar latviešu valodas, vēstures, sociālo zinību un Skolēnu pašpārvaldes dalībniekiem, ROVS muzeja dalībniekiem, veicinot skolēnu pilsonisko līdzdalību, lojalitāti un piederību Latvijas valstij. 

Izstrādāta pilnveidota skolēns-skola-vecāki sadarbības sistēma, ko izmanto ROVS pedagogi, kā arī vecāki. Klašu audzinātāji informē vecākus par pilnveidoto sistēmu vecāku sapulcēs, fiksējot to protokolos. 

 

Klašu audzinātāji nodrošina informācijas apriti ar vecākiem par skolas tradīcijām, iesaista skolas pasākumos un veicina vecāku izglītošanos par atbalsta nodrošināšanu bērniem. 

Papildināti metodiskā atbalsta materiāla resursi vecākiem dažādu problēmsituāciju risināšanai, izpratnes veidošanai par ilgtspējīgu vidi, skolēnu labbūtību, pilsonisko līdzdalību, mūžizglītības iespējām. Resursi ievietoti skolas mājas lapā, nosūtīti e-klasē, organizētas skolas vecāku sapulces.

 

Vecāki nodrošināti ar informāciju par  pašvaldības organizētajiem pasākumiem (diskusijas, semināri, lekcijas, kursi, video materiāli), informējot E-klasē. 

 

Subscribe to Audzināšanas darba plāns